Nirējpīles
| Nirējpīles Aythyinae |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Lielgalvis (Netta rufina) |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Nirējpīles, nirpīles, nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, ienirstot ūdenī.
Tomēr ne visas pīles, kurām ir šāds barošanās veids, tiek sistematizētas šajā apakšdzimtā. Daļa "nirējpīļu", piemēram, tiek iedalītas jūras pīļu apakšdzimtā (Merginae). Kā arī nirējpīļu apakšdzimtas lielgalvju ģints (Netta) sugas barojas biežāk kā peldpīles nevis kā pārējās nirējpīles.
Lai arī nirējpīles ir sastopamas gandrīz visā pasaulē, tomēr galvenokārt to izplatības areāls ir sasitīts ar ziemeļu puslodi.
Satura rādītājs |
Nirējpīles Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
Latvijā ir sastopamas 5 nirējpīļu apakšdzimtas sugas: lielgalvis (Netta rufina), brūnkaklis (Aythya ferina), baltacis (Aythya nyroca), cekulpīle (Aythya fuligula) un ķerra (Aythya marila).[1]
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Nirējpīles pamatā uzturas saldūdens udenstilpnēs vai upju grīvās. Bet dažas sugas, piemēram, ķerra (Aythya marila) ziemas laikā mājo jūrā. Nirējpīles ir ļoti labas lidotājas. To spārni ir plati, spārnu gali noapaļoti un, salīdzinot ar citām pīlēm, tām jāpieliek lielākas pūles, lai paceltos gaisā. Tās vēzē spārnus daudz ātrāk un biežāk. Ziemeļu sugas ir gājputni, toties dienvidreģionu sugas ir nometnieces, lai gan dažas dienvidreģionu pīles (Austrālijas baltacis (Aythya australis)) reizēm migrē lielus attālumus, lai izvairītos no ilgstoša sausuma. Nirējpīles nemēdz izkāpt krastā. To kājas anatomiski ir novietotas ļoti tālu uz aizmuguri, lai peldot zem ūdens spēcīgāk varētu stumt ķermeni uz priekšu.
Nirējpīles un peldpīles [izmainīt šo sadaļu]
Morfoloģiski nirējpīles ir līdzīgas peldpīlēm,[2] tomēr tām ir dažas nozīmīgas atšķirības, piemēram, trahejas uzbūve. Arī ģenētiskie pētījumi norāda uz salīdzinoši attālu radniecību, pierādot to, ka abas līnijas evolūcijas ceļā ir diezgan sen viena no otras nodalījušās.[3] Alternatīvās sistemātikās nirējpīles reizēm tiek izdalītas kā pelpīļu (Anatidae) apakšdzimta. Šajā sistemātikā visas pīles ir iekļautas peldpīļu apaksdzimtā, izņemot svilpējzosis (Dendrocygna).[4]
Klasifikācija [izmainīt šo sadaļu]
- Nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae)
- Lielgalvji (Netta)
- Dienvidu lielgalvis (Netta erythrophthalma)
- Lielgalvis (Netta rufina)
- †Sārtgalvas pīle (Netta caryophyllacea jeb Rhodonessa caryophyllacea)
- Sārtknābja pīle (Netta peposaca)
- Marmorpīles (Marmaronetta)
- Marmorpīle (Marmaronetta angustirostris)
- Nirpīles (Aythya)
- Austrālijas baltacis (Aythya australis)
- Baltacis (Aythya nyroca)
- Baltmuguras pīle (Aythya valisineria)
- Bēra baltacis (Aythya baeri)
- Brūnkaklis (Aythya ferina)
- Cekulpīle (Aythya fuligula)
- Gredzenknābja pīle (Aythya collaris)
- Jaunzēlandes ķerra (Aythya novaeseelandia)
- Ķerra (Aythya marila)
- Madagaskaras baltacis (Aythya innotata)
- Mazā ķerra (Aythya affinis)
- Rudgalvis (Aythya americana)
- Lielgalvji (Netta)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
- ↑ A phylogenetic analysis of recent anseriform genera using morphological characters
- ↑ Phylogeny and biogeography of dabbling ducks (genus Anas): a comparison of molecular and morphological evidence
- ↑ Terres, John K. (1991). The Audubon Society Encyclopedia of North American Birds. Wings Books. ISBN 0-517-03288-0.
