Njords

Vikipēdijas lapa
"Njords" grāmatā Die Helden und Götter des Nordens, oder Das Buch der sagen (1832).

Njords (senskandināvu: Njǫrðr) skandināvu mitoloģijā ir auglības, jūras un jūrasbraucēju dievs, viens no vāniem. Njords ir Skadi vīrs, Freira un Freijas tēvs. Iespējams, viņam ir gandrīz identiska māsa Nerta. Njords un viņa bērni pievienojās āsiem pēc āsu un vānu kara, kad abas dievu grupas apmainījās gūstekņiem, lai noslēgtu mieru. Saskaņā ar Poētisko Edu, tuvojoties Ragnarokam, Njords atgriezīsies pie vāniem.

Snorre Sturlusons min, ka Njords pārvalda jūru, vēju un uguni, turklāt ir bagāts. Njords kā jūrasbraucēju dievs, iespējams, saistāms ar pirmsģermāņu megalītisko kultūru, kurā jūrasbraukšanai bija liela nozīme. Norvēģijas vietvārdi liecina, ka Njords patiešām saistīts ar jūru, savukārt Zviedrijas vietvārdi, kas saistīti ar Njordu, atrodami iekšzemē un norāda, ka šeit viņš, visticamāk, pielūgts kā auglības dievs.

Mīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skadi sastapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āsi nogalina Skadi tēvu Tjaci, kura dēļ zemes virsū iestājies ledus laikmets. Skadi tādēļ dodas uz Valhallu, un dievi nolemj ļaut viņai izvēlēties kādu no sava vidus par vīru. Izvēloties Skadi redz tikai dievu pēdas un izvēlas vistīrākās pēdas, domādama, ka tās pieder Baldram. Tās tomēr izrādās Njorda pēdas, kuras noskalojusi jūra.

Skadi un Njords nespēj izšķirties, kur apmesties, jo Njorda mājoklī Noatunā Skadi šķiet pārāk karsts un traucē putnu dziesmas, savukārt Njordam pie Skadi Trimheimā neļauj gulēt aukstums un vilku kaucieni. Visbeidzot viņi nolemj dzīvot šķirti.