Nobela prēmija

Vikipēdijas lapa
Nobela prēmija
Nobela prēmijas medaļa. Nobela prēmijas medaļa par sasniegumiem fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā un literatūrā
Pasniedz
Valsts
Balva zelta medaļa, diploms, un naudas balva 10 miljonu SEK apmērā
Pirmoreiz pasniegta 1901. gadā
Pēdējoreiz pasniegta 2022. gadā
Pašreizējais īpašnieks 609 balvas 975 laureātiem (līdz 2021. gadam)
Oficiālā mājaslapa nobelprize.org

Nobela prēmija (zviedru: Nobelpriset, norvēģu: Nobelprisen) ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā. Zviedru rūpnieks un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels paredzēja šīs prēmijas savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē, 1895. gada 27. novembrī. Viņš bija šokēts par dinamīta, sava izgudrojuma, izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei. Kopš 1901. gada tiek pasniegtas Nobela prēmijas fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera veicināšanā. Papildus šīm Nobela testamentā norādītajām balvām, 1968. gadā Zviedrijas Riksbanka nodibināja balvu ekonomikas zinātnes jomā, kas kopš 1969. gada tiek pasniegta reizē ar Nobela dibinātajām balvām. Tās oficiālais nosaukums ir "Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai" (zviedru: Sveriges riksbanks pris i ekonomisk vetenskap till Alfred Nobels minne).[2]

Nobela miera prēmiju katru gadu pasniedz Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, bet pārējo nomināciju Nobela prēmijas pasniedz Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Nobela prēmija visās kategorijās tiek uzskatīta par visprestižāko balvu.[3]

Karaliskajā Zviedrijas zinātņu akadēmijā ik gadu tiek nolemts, kam piešķirt Nobela prēmiju fizikā, ķīmijā un ekonomikā, savukārt Karaliskajā Kārļa institūtā tiek nolemts, kam piešķirt Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, bet Zviedrijas akadēmijā izvēlas literatūras balvas saņēmēju. Nobela miera prēmijas saņēmēju neizvēlas Zviedrijas organizācijas, bet gan Norvēģijas Nobela komiteja.

Katrs Nobela prēmijas laureāts saņem zelta medaļu, diplomu un naudas summu, kuras lielumu katru gadu nosaka Nobela komiteja, saskaņā ar ekonomisko situāciju. Piemēram, 2011. gadā Nobela prēmija katrā nominācijā bija 10 miljoni Zviedrijas kronu, bet 2012. gadā tās samazinājās uz 8 miljoniem kronu (kas aptuveni pēc vērtības līdzinās pirmajām Nobela prēmijām 1901. gadā, kad tās bija 150 782 kronas).[4] Balva netiek piešķirta pēc laureāta nāves, taču gadījumos, kad tā ir izziņota, bet līdz balvas saņemšanai laureāts nomirst, tā tomēr tiek piešķirta.[5] Vienā nominācijā ik gadu Nobela prēmija nevar tikt pasniegta vairāk par trim cilvēkiem.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «THE SVERIGES RIKSBANK PRIZE IN ECONOMIC SCIENCES IN MEMORY OF ALFRED NOBEL».
  2. «Nomination and Selection of Laureates in Economic Sciences». Nobel Foundation.
  3. Baruch Aba Shalev. 100 years of Nobel prizes (3. izd.). The Americas Group, 2005. 8. lpp. ISBN 978-0-935047-37-0.
  4. «Committee lowers Nobel Prize by 2 million kronor». The Local.
  5. «Montreal-born scientist dies before Nobel honour» (angliski). CBC News. 2011. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2012-11-26.
  6. Jürgen Schmidhuber. «Evolution of National Nobel Prize Shares in the 20th century» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. martā. Skatīts: 2011. gada 27. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]