Nometinājuma josla

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nometinājuma josla (1791-1917)

Nometinājuma josla (krievu: Черта оседлости) bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).

Rīkojumu imperatore izsludināja 1791. gada 28. decembrī, pēc pirmās Polijas dalīšanas un Žečpospoļitas austrumu daļas aneksijas. Šajā joslā tika ietilpināta arī Latgale.

Ebrejiem bija aizliegts apmesties arī dažās nometinājuma joslas teritorijā esošajās pilsētās - Kijevā, Nikolajevā un Jaltā. Sevastopolē ebrejiem atļāva apmesties tikai dažos pilsētas rajonos.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Krievijas Pagaidu valdība nometinājuma joslas likumu atcēla.