Nometinājuma josla

Nometinājuma josla (1791-1917)

Nometinājuma josla (krievu: Черта оседлости) bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).

Rīkojumu imperatore izsludināja 1791. gada 28. decembrī, pēc pirmās Polijas dalīšanas un Žečpospoļitas austrumu daļas aneksijas. Šajā joslā tika ietilpināta arī Latgale.

Ārpus joslas bija arī vairākas šajā teritorijā esošās pilsētas Kijeva, Nikolajeva, Jalta, Sevastopole, kurās ebrejiem bija aizliegts apmesties (Sevastopolē atļāva apmesties dažos pilsētas rajonos).

Likumu atcēla tikai 1917. gadā t.s. "Pagaidu valdība".