Normunds Grostiņš

Vikipēdijas lapa
Normunds Grostiņš
Normunds Grostiņš 2018. gadā

Dzimšanas dati 1964. gada 4. aprīlī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija
Profesija vēsturnieks
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Normunds Grostiņš (dzimis 1964. gada 4. aprīlī Rīgā) ir latviešu vēsturnieks, politiķis un publicists.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā 1964. gadā. 1982. gadā beidza Rīgas 2. vidusskolu, līdz 1987. gadam studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, bijis LVU komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks.

1987. gadā piedalījies aizliegtajos masu protestos pie Brīvības pieminekļa.[2]

1990. gadu sākumā, darbojies Latvijas Liberālajā partijā, bijis tās valdes priekšsēdētājs.[1] 1992. gadā panācis izbraukšanas vīzu atcelšanu.[2] No 1998. gada līdz 2016. gadam vadīja partiju "Eiroskeptiķi", kas 2008. gadā tika pārdēvēta ar Rīcības partiju. Eiropas partiju alianses EUD (European Union Democrats) valdes loceklis[3] un Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs. 2012. gadā publicējis grāmatu "Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā".[4]

2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 9. Saeimas vēlēšanās piedalījies no "Eiroskeptiķu" saraksta. 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījies no Rīcības partija saraksta. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta kā neatkarīgs kandidāts.[5]

2017. gada Rīgas Domes vēlēšanās un 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja "No sirds Latvijai" (NSL) sarakstā.[6] Pēc kritikas par NSL reklāmu ar motorzāģi un krimināli sodīta iekšlietu ministra kandidāta izvirzīšanu, 2018. gadā tika aizmuguriski izslēgts no NSL.[7] Bija Centra partijas saraksta līderis 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.[8]

2018. gadā, publiskojot Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku, noskaidrojies, ka N. Grostiņš ir atrodams izslēgto aģentu žurnālā kā aģents "Štirlics". N.Grostiņš sadarbību ar VDK noliedz (aģenta uzskaites kartītes nav, tomēr par "Štirlica" darbību ir astoņi ziņojumu atreferējumi).[9]

14. Saeimas vēlēšanās kandidē Latvijas Krievu savienības sarakstā.[10] Centrālā vēlēšanu komisija, nosaucot iespējamos VDK aģentus kandidātu vidū, nav pieminējusi N. Grostiņa vārdu, norādot,ka "četriem VDK kartotēkā atrodamajiem kandidātiem ir tiesas spriedumi, ka viņu sadarbība ar VDK nav konstatēta, tāpēc CVK viņu vārdus neatklās".[11]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Normunds Grostiņš ir piecu grāmatu,[12] ievērojama skaita rakstu un publikāciju autors. Vērsies pret Lato Lapsas un līdzautoru veikto neprecīzo vēstures atspoguļojumu.[13] Publicējis analīzi par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu,[14] kā arī analīzi par to, kā netika izpildīti 2004. gada referenduma par Latvijas pievienošanu ES kampaņā dotie solījumi par ES fondu piešķiršanu Latvijai.[15] Publicējis "Delfi" ES Lisabonas līguma analīzi, norādot, ka Latvija, nerīkojot par līgumu referendumu, palaiž garām iespēju uzlabot savus neizdevīgos dalības noteikumus ES.[16]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 A. Andere. «Liberāļi rosina izveidot jaunu kabinetu». Latvijas Jaunatne, 1992. gada 9. janvārī.
  2. 2,0 2,1 «Diena1».
  3. «Members of the board». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. novembrī. Skatīts: 2013. gada 14. maijā.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 20. februārī.
  5. ГРОСТИНЬШ Нормунд Аналитический портал RuBALTIC.Ru (krieviski)
  6. [1]
  7. «Pēc kritikas par priekšvēlēšanu reklāmu no partijas NSL izslēgts Grostiņš». delfi.lv. 2018. gada 25. okt.
  8. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. martā. Skatīts: 2019. gada 20. februārī.
  9. 'Maisi vaļā': Aģents Štirlics ziņo par vēsturniekiem un pagrīdes porno seansiem; Grostiņš: 'Ar VDK neesmu sadarbojies' Delfi
  10. [2]
  11. [3]
  12. «LNI publikācijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. maijā. Skatīts: 2013. gada 15. maijā.
  13. «Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?».
  14. «Modernā Latvijas eiroskepse».
  15. «Eirofondi - solīts makā nekrīt».
  16. «Lisabonas līgums».