Novgorodas slaktiņš

Vikipēdijas lapa
Novgorodas ikona (12. gadsimts).

Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570. gada 9. janvāra līdz 12. februārim.

Slaktiņa iemesli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precīzie slaktiņa iemesli nav zināmi, bet tiek pieņemts, ka Ivans IV (Briesmīgais) pēc militārām neveiksmēm Livonijas kara laikā un sava padomdevēja Ivana Kurbska pāriešanas Polijas-Lietuvas pusē, kļuvis apsēsts ar domu, ka Novgorodas pilsētas elite gatavojas pāriet ienaidnieka pusē.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu armijas karavīri 2. janvārī aplenca pilsētu un visapkārt tai uzcēla aizžogojumu. Lēš, ka katru dienu ap 500-1000 cilvēku tikuši sapulcināti, tad spīdzināti un nežēlīgi nogalināti cara un viņa dēla acu priekšā. Lielāka daļa cilvēku tika noslīcināti Volhovas upes āliņģos. Pēc Trešās Novgorodas hronikas ziņām, slaktiņš ildzis piecas nedēļas, pēc Pirmās Pleskavas hronikas ziņām, kopējais nogalināto skaits sasniedzis 60 000.

Patiesais upuru skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiāli tika ziņots, ka nogalināti 1500 Novgorodas dižciltīgo un līdzīgs skaits pārējo. Mūsdienu krievu vēsturnieku aplēses svārstās no 2500 līdz 12000.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • R. Skrynnikov. "Ivan Grozny", M, AST, 2001

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]