Nukleīnskābes

Vikipēdijas lapa

Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi. Nukleīnskābes nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu, ekspresiju un nodošanu nākamajām šūnu paaudzēm ar replikācijas, transkripcijas un translācijas mehānismu palīdzību. Izšķir ribonukleīnskābes (RNS) un dezoksiribonukleīnskābes (DNS).

Nukleotīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nukleīnskābju monomēri ir nukleotīdi. Tie sastāv no 3 komponentiem:

Nukleīnskābju veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DNS un RNS salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izšķir divu veidu nukleīnskābes: dezoksiribonukleīnskābi (DNS) un ribonukleīnskābi (RNS). Tabulā ir izveidots abu skābju salīdzinājums.

DNS RNS
nukleotīdi adenīns (A) adenīns (A)
timīns (T) uracils (U)
citozīns (C) citozīns (C)
guanīns (G) guanīns (G)
Ogļhidrāts dezoksiriboze riboze
skābe H3PO4 H3PO4
molekulas uzbūve dubultspirāle A-T; C-G nukleotīdu virkne A-U; C-G