Autopsija

Autopsija (sengrieķu: αυτος, autos — ‘pats’, όψις, opsis — ‘skats’) vai līķa sekcija, arī obdukcija ir līķa uzšķēršana patologanatomiskās izmeklēšanas nolūkos, nāves cēloņa noskaidrošanai. Autopsiju izdara morgā. To veic ārsts patologs vai tiesu medicīnas eksperts. Anatomisko līķa sekciju veic medicīnas studenti mācību nolūkos. Autopsijas laikā aplūko katra orgāna stāvokli, kā arī paņem audu paraugus mikroskopiskajai izmeklēšanai. Uzšķēršanas tehnika iekļauj: taisno griezienu, Leškes griezienu, Fišera griezienu vai kombinēto griezienu. Iekšējos orgānus izņem pēc Šora metodes. Galvaskausa atvēršanai izmanto speciālu rokas vai elektrisko zāģi. Mīksto audu pāršķelšanai izmanto skalpeli, ķirurģiskās šķēres^[1].

Pēc izmeklēšanas visus orgānus novieto attiecīgajos orgānu dobumos un ādas griezumus aizšuj. Vēlāk sastāda detalizētu patologanatomiskās izmeklēšanas protokolu^[1].

Latvijā ir aizliegts veikt autopsiju pret cilvēka viņa dzīves laikā mutiski (to apstiprina tuvinieki) vai rakstiski izteikto gribu, izņemot gadījumus, kad iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība, vai kad slimība un tās komplikācijas netika diagnosticētas dzīves laikā, kā arī, ja nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 g. Ja cilvēka griba nav zināma un viņam nav tuvinieku, lēmumu pieņem ārstniecības iestādes nodaļas vadītājs. Tiesu patologanatomisko izmeklēšanu pieprasa izziņas izdarītājs, izmeklētājs vai prokurors^[2].

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Anatomisko teātri 1753. gadā iekārtoja Konventa namā, Lielajā Kalēju ielā. Krievijā Anatomiskais teātris tika izveidots pēc Maskavas universitātes atvēršanas 1765. gadā^[3].