Odžu dzimta
Vikipēdijas raksts
| Odžu dzimta Viperidae |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
.jpg) Parastā odze (Vipera berus) |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Odžu dzimta (Viperidae) ir visaugstāk attīstītās čūskas. Viņām ir gari, kustīgi indeszobi, un dažām sugām (klaburčūskām) ir arī termiskās maņas orgānu pāris starp acīm un nāsīm.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija
Vairumam odžu ir īss un drukns ķermenis. Galva ir plata, trijstūrveida. Zvīņas – raupjas, ķīļveida. Kad odze garos, lielos indeszobus neizmanto tie ir piekļauti mutes augšdaļai. Klaburčūskas labāk, nekā citas čūskas spēj uztvert siltuma starojumu. Izmantojot termiskās maņas orgānus, odzes spēj ne tikai sajust iespējamā laupījuma klātbūtni, bet arī noteikt tā atrašanās virzienu un attālumu līdz tam. Klaburčūskām astes galā ir īpatnējs brīdinājuma orgāns – klabeklis.
[izmainīt šo sadaļu] Inde
Dažādām sugām indes sastāvs ir atšķirīgs, tomēr parasti inde satur proteīnu, kas sašķeļ asins šūnas un izraisa iekšēju asiņošanu. Atšķirībā no kobru indes odžu inde iedarbojas lēni, tāpēc odzes ievada upurī lielu indes daudzumu. Upurim tas nozīmē lēnu nāvi.
[izmainīt šo sadaļu] Vairošanās
Dažas odzes dēj olas, tomēr vairums dzemdē mazuļus. Tā kā olas atrodas mātītes ķermenī, dienā tās ir nodrošinātas ar siltumu, kas veicina embrija attīstību. Daudzas sugas vairojas ik pēc 2 vai pat 3 gadiem. Gados, kad odzes nevairojas, viņas intensīvi barojas, lai atgūtu ķermeņa svaru.
[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija
Odzes mīt dažādos klimatiskos apgabalos un ir labi pielāgojušās dzīvei aukstumā. Odzes dzīvo vietās, kas atrodas augstu virs jūras līmeņa, un tuksnešu apgabalos. Dažas sugas sastopamas pat uz ziemeļiem no polārā loka. Odzes dzīvo uz zemes vai kokos. Dažas sugas par pagaidu mītni izmanto grauzēju alas.
[izmainīt šo sadaļu] Medības
Vairums odžu ir kūtras un medībās paļaujas uz spēju maskēties, jo ķermeņa krāsa ir pieskaņota apkārtējai videi un sarežģītais zīmējums traucē saskatīt čūskas ķermeņa kontūru. Uzbrukuma poza. Pirms uzbrukuma ragainā odze atver muti un virza uz priekšu indeszobus, kas parasti ir piekļauti mutes augšdaļai. Plati atvērtie žokļi ļauj pavērst indeszobus upura virzienā. Vairums odžu uzbrūk upurim no slēpņa, dažas izmanto savu košo astes galu, lai pievilinātu laupījumu. Kad dzīvnieks ir pietuvojies, viņas ar atvērtu muti veic strauju izklupienu un iedur upurī garos indeszobus tā, lai tie sasniegtu dzīvībai svarīgus orgānus.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Odžu dzimtā ietilpst 4 apakšdzimtas, 31 ģints ar 228 sugām. Latvijā ir sastopama viena suga - parastā odze (Vipera berus).
- dzimta: Odzes (Viperidae)
-
- Birmas odzes (Azemiopinae) (1 ģints, 1 suga)
- Āfrikas krupjodzes (Causinae) (1 ģints, 6 sugas)
- Klaburčūskas (Crotalinae) (19 ģintis, 158 sugas)
- Odzes (Viperinae) (10 ģintis, virs 60 sugām)
