Odžu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par odžu dzimtu. Par citām jēdziena Odze nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Odžu dzimta
Viperidae
Parastā odze (Vipera berus)
Parastā odze (Vipera berus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Rāpuļi (Reptilia)
Kārta Zvīņrāpuļi (Squamata)
Apakškārta Čūskas (Serpentes)
Virsdzimta Augstākās čūskas (Xenophidia)
Dzimta Odzes (Viperidae)
Iedalījums

Apakšdzimtas

Odžu dzimta (Viperidae) ir visaugstāk attīstītās čūskas. Viņām ir gari, kustīgi indeszobi, un dažām sugām (klaburčūskām) ir arī termisko maņu orgānu pāris starp acīm un nāsīm.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairumam odžu ir īss un drukns ķermenis. Galva ir plata, trijstūrveida. Zvīņas — raupjas, ķīļveida. Kad odze garos, lielos indeszobus neizmanto tie ir piekļauti mutes augšdaļai. Klaburčūskas labāk, nekā citas čūskas spēj uztvert siltuma starojumu. Izmantojot termiskās maņas orgānus, odzes spēj ne tikai sajust iespējamā laupījuma klātbūtni, bet arī noteikt tā atrašanās virzienu un attālumu līdz tam. Klaburčūskām astes galā ir īpatnējs brīdinājuma orgāns — klabeklis.

Inde[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādām sugām indes sastāvs ir atšķirīgs, tomēr parasti inde satur proteīnu, kas sašķeļ asins šūnas un izraisa iekšēju asiņošanu. Atšķirībā no kobru indes odžu inde iedarbojas lēni, tāpēc odzes ievada upurī lielu indes daudzumu. Upurim tas nozīmē lēnu nāvi.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažas odzes dēj olas, tomēr vairums odžu ir oldzīvdzemdētājas. Tā kā olas atrodas mātītes ķermenī, dienā tās ir nodrošinātas ar siltumu, kas veicina embrija attīstību. Daudzas sugas vairojas ik pēc 2 vai pat 3 gadiem. Gados, kad odzes nevairojas, viņas intensīvi barojas, lai atgūtu ķermeņa svaru.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odzes mīt dažādos klimatiskos apgabalos un ir labi pielāgojušās dzīvei aukstumā. Odzes dzīvo vietās, kas atrodas augstu virs jūras līmeņa, un tuksnešu apgabalos. Dažas sugas sastopamas pat uz ziemeļiem no polārā loka. Odzes dzīvo uz zemes vai kokos. Dažas sugas par pagaidu mītni izmanto grauzēju alas.

Medības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums odžu ir kūtras un medībās paļaujas uz spēju maskēties, jo ķermeņa krāsa ir pieskaņota apkārtējai videi un sarežģītais zīmējums traucē saskatīt čūskas ķermeņa kontūru. Uzbrukuma poza. Pirms uzbrukuma ragainā odze atver muti un virza uz priekšu indeszobus, kas parasti ir piekļauti mutes augšdaļai. Plati atvērtie žokļi ļauj pavērst indeszobus upura virzienā. Vairums odžu uzbrūk upurim no slēpņa, dažas izmanto savu košo astes galu, lai pievilinātu laupījumu. Kad dzīvnieks ir pietuvojies, viņas ar atvērtu muti veic strauju izklupienu un iedur upurī garos indeszobus tā, lai tie sasniegtu dzīvībai svarīgus orgānus.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odžu dzimtā ietilpst 4 apakšdzimtas, 31 ģints ar 228 sugām. Latvijā ir sastopama viena suga - parastā odze (Vipera berus).

  • dzimta: Odzes (Viperidae)