Odilons Redons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Pašportrets" (1880)

Odilons Redons (itāļu: Odilon Redon, * 1840. gada 20. aprīlī Bordo, † 1916. gada 6. jūlijā Parīzē) bija franču mākslinieks, simbolisma pārstāvis. Uzskata, ka grafikā Redons ietekmējies no Goijas, savukārt viņa gleznu kolorīts ietekmējis, piemēram, Matisa daiļradi. Redona gleznām raksturīga ornamentalitāte; dažkārt tajās parādās erotiska tematika ("Venēras dzimšana"). Starp nozīmīgākajiem Redona darbiem jāmin gleznas "Ofēlija" (apm. 1900.-1905. g.), "Kiklops" (apm. 1914. g.), "Buda" (apm. 1905. g.) un grafikas "Smaidošais zirneklis" (1881), "Krauklis" (1882), "Meža gars" (1880).

Redons sāka apgūt zīmēšanu 15 gadu vecumā, taču pēc tēva vēlēšanās pievērsās arhitektūrai. Viņam tomēr neizdevās iestāties Parīzes École des Beaux-Arts, tāpēc viņš aizsāka darboties tēlniecībā un grafikā. Redons vēlāk mācījās pie Žana Leona Žeroma, Rodolfa Bresdēna un Anrī Fontēna-Latūra. Pēc Francijas-Vācijas kara, kurā cīnījās arī Redons, viņš pārcēlās uz Parīzi. Pirmais viņa darbs, kas guva atsaucību, bija "Ūdeņus sargātājs gars", un gadu vēlāk — 1879. gadā — Redons publicēja savu pirmo litogrāfiju albumu "Sapnī". 1890. gados Redons sāka izmantot pasteļkrītiņus un eļļas krāsas, ar ko darbojās līdz pat mūža beigām.

Redons radīja gandrīz 200 grafikas darbu; starp tiem jāmin sērijas "Sapnī", "Veltījums Goijam" un "Svētā Jāņa apokalipse", kā arī Edgara Alana Po darbu ilustrācijas.

Galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Odilons Redons