Odins

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Odins uz Sleipnira, iejājot Valhallā.

Odins (sennorvēģu: Óðinn) senskandināvu mitoloģijā ir augstākais dievs. Daudzos mītos Odins saistīts ar gudrību un dzeju (Odins atdeva aci, lai varētu padzerties no Mīmira gudrības avota, deva āsiem un "tiem, kas spēj radīt" poēzijas medalu). Odins ir galvenais āsu dievs. Kopā ar brāļiem viņš piedalās zemes radīšanā, savukārt kopā ar Hēniru un Loki atdzīvina pirmos cilvēkus, kas sākotnēji redzami koku veidolā (Asks un Embla).

Odinu saista ar mežonīgo medību motīvu — viņš einheriju karaspēka priekšgalā vētru laikā auļo pa debesīm. Tas sasaucas arī ar Snorres Sturlusona Jaunāko Edu, kur aprakstīts, kā Odins Valhallā sagaida kritušos karotājus (einherijus), ko vēlāk sagatavo pēdējai kaujai — Ragnarokam.

Odins ir arī kara dievs, kas dažkārt ietekmē kaujas gaitu ar valkīru palīdzību.

Odins ir analogs rietumģermāņu Vodanam.

Mīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Odins" Johannesa Gērta gleznā (1901).

Izcelsme un attiecības ar citiem dieviem un mītiskām būtnēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Jaunāko Edu Odins ir dieva Bora un jotuna Veltorna meitas Bestlas dēls, un Vili brālis. Kopā ar brāļiem viņš sakāva sala milzi Īmiru un radīja Midgardu no tā ķermeņa. Odina sieva ir Friga, no kuras viņam ir dēls Baldrs. Nozīmīgākais Odina dēls ir Tors (no Jerdas), un viņam ir arī citi dēli — Vidars no Gridas, Heimdals no deviņām Ēgira meitām u.c.

Odins iet bojā Ragnarokā, kad viņu aprij vilks Fenrirs.

Rūnu atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Poētisko Edu Odins ir rūnu alfabēta atklājējs. Viņš, uzdurts uz paša šķēpa, tika pakārts Igdrasilā, kurā karājās deviņas dienas un naktis, kuru laikā iemācījās deviņas (vēlāk — 18) maģiskas dziesmas un 18 rūnas.

Odina vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar skaldu tradīciju (bieži tēli tika apzīmēti netieši) Odinam. Jaunākajā Edā parādās vārds Alföðr ("visa tēvs"), citur arī Fimbul ("lielais"), Veratýr ("cilvēku pavēlnieks"), Hangatýr ("pakārtais), Hárr ("augstais"), Sigföðr ("uzvaras tēvs"), Fjölsviðr ("lielais gudrībā"), Grímnir ("maskas slēptais"), Hárbarðr ("sirmā bārda"), Atríðr ("jātnieks"), Váfuðr ("klejotājs") utt.

Odina atribūti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odina atribūts ir astoņkājainais zirgs Sleipnirs un Mīmira galva, kas pareģo nākotni, kā arī rūķu šķēps Gungnirs, kas vienmēr trāpa mērķī (kad Odins šo šķēpu iemet vānu karapulkā, sākas pirmais karš — starp vāniem un āsiem), maģisks zelta gredzens Draupnirs, no kura katru devīto nakti parādās astoņi jauni gredzeni, htoniskas būtnes: divi kraukļi Hugins ("doma") un Munins ("atmiņa"), divi vilki Geri ("alkatība") un Freki ("rijība").

Odins mitinās Asgardā (Gladsheimā, Valaskjalvā un Valhallā). No sava troņa Hlidskjalva, kas atrodas Valaskjalvā, Odins var redzēt visu, kas notiek pasaulē.