Ogļhidrāti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ar ogļhidrātiem bagātie graudaugu produkti

Ogļhidrāti ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi). Ogļhidrātiem ir iespējams liels skaits optiski izomēru. Dabā sastopamie ogļhidrāti parasti satur vienu optisko izomēru, bet polimēri, kurus iegūst mākslīgi (polimerizējot formaldehīdu) ir visu iespējamo izomēru maisījums. Vienkāršie ogļhidrāti satur oglekli, ūdeņradi un skābekli molārajā attiecībā 1:2:1 un tādejādi to vispārējā formula ir CnH2nOn.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monosaharīdus var iedalīt pēc oglekļa atomu skaita molekulā.

  • Triozes — satur 3 oglekļa atomus
  • Tetrozes — satur 4 oglekļa atomus
  • Pentozes — satur 5 oglekļa atomus
  • Heksozes — satur 6 oglekļa atomus
  • Heptozes — satur 7 oglekļa atomus

Parasti par ogļhidrātiem uzskata savienojumus ar vismaz 3 oglekļa atomiem (triozes). Nozīmīgākie dabā sastopamie ogļhidrāti satur 5 (riboze, deziksiriboze)(pentozes) vai 6 oglekļa atomus (glikoze, fruktoze, galaktoze) (heksozes).

Lai arī formaldehīds HCOH un etiķskābe C2H4O2 atbilst vispārīgajai formulai, tos parasti neuzskata par ogļhidrātiem.

Savienojumus, kas satur divas monosaharīdu molekulas, sauc par disaharīdiem. Tos hidrolizējot ir iespējams sašķelt atpakaļ par monosaharīdiem. Savienojumus, kas satur lielu daudzumu monosaharīdu molekulu, sauc par polisaharīdiem.

Pazīstamākie monosaharīdi ir glikoze, fruktoze, riboze un dezoksiriboze, pazīstamākie disaharīdi: saharoze, laktoze un maltoze. Pazīstamākie polisaharīdi ir celuloze (augu šķiedrās), ciete (sastāv no amilozes un amilopektīna), glikogēns (dzīvnieku šūnās) un hitīns (kukaiņu ķermeņu apvalkos). Lai arī hitīna sastāvā ir arī slāpeklis, struktūras līdzības dēļ to tomēr pieskaita pie ogļhidrātiem.

Aldehīdspirti un ketospirti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aldehīdspirts ir aldehīds, kura ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu.

Ketospirts ir ketons, kuram vienā vai abos ogļūdeņraža atlikumos viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glikozes atvērtā forma un pāreja uz ciklisko formu.

Monosaharīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glikoze rodas augos, fotosintēzes procesā, kur hloroplastos notiek sekojoša reakcija:

  • 6CO2 + 6H2O \to C6H12O6 + 6O2

Vai arī paaugstinātā temperatūrā, polimerizējot formaldehīdu:

  • 6HCOH \to C6H12O6

(Šādā veidā veidojas optisko izomēru maisījums, aldoheksozei vien ir 16 optiskie izomēri, no kuriem tikai viens ir glikoze)

Disaharīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saharoze, disaharīds, ko veido divi monosaharīdi — D-glikoze (kreisajā pusē) un D-fruktoze (labajā pusē).

Disaharīdi ir ogļhidrāti, kas sastāv no diviem monosaharīdu atlikumiem. Maltoze sastāv no diviem glikozes atlikumiem:

  • 2 C6H12O6 \to C126H22O11 + H2O pāri paliek ūdens.

Savukārt, hidrolizējot maltozi, mēs atpakaļ iegūstam divas glikozes molekulas. Saharoze sastāv no glikozes un fruktozes atlikuma:

  • C6H12O6 + C6H12O6 \to C12H22O12 + H2O

Polisaharīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svarīgāko slāpekli nesaturošo polisaharīdu vispārīgā formula ir (C6H10O5)n. Fotosintēzes turpmākajā darbībā noris šāda reakcija:

  • C6H12O6 \to (C6H10O5)n + H2O

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]