Oglekļa nanocaurulītes

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nanocaurulītes trīsdimensiju struktūra

Oglekļa nanocaurulītes ir cilindriskas formas struktūras, kas veidotas no oglekļa atomiem. Oglekļa atomi nanocaurulītēs ir savā starpā savienoti tāpat kā heksagonālajās grafīta plaknēs viena atoma biezumā, taču šīs plaknes ir "saritinātas" ārkārtīgi miniatūrās (diametrā no 1 nanometra līdz dažiem desmitiem nanometru) caurulītēs, kuru garums var sasniegt pat dažus centimetrus. Caurulīšu gali parasti ir noslēgti ar pussfēriskām "galviņām".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no fullerēna, kura 60 atomu sfēriskā molekula tika atklāta 1985. gadā, oglekļa caurulīšu precīzu atklāšanas datumu ir grūti nosaukt. Par nanocaurulīšu atklāšanu parasti uzskata S. Idžimas novērojumu 1991. gadā, ka elektriskā loka iedarbībā no grafīta veidojas daudzslāņainas cilindriskas mikrostruktūras[1], tomēr šādas struktūras novērotas arī daudz agrāk. Piemēram, 1976. gadā Oberlins, Endo un Kojama publicējuši vairākus darbus ar mikrocaurulīšu aprakstiem, kas iegūtas ar tvaiku kondensācijas metodi, tomēr sīkāk tās netika izpētītas. Termiski sadalot oglekļa oksīdu uz dzelzs katalizatora, oglekļa caurulītes ar 50 nm diametru novērojuši padomju zinātnieki Raduškēvičs un Lukjanovičs 1952. gadā - arī šie pētījumi nav turpināti.

Nanocaurulīšu tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādi nanocaurulīšu veidi

Atkarībā no grafīta atomārās plaknes "saritināšanās" leņķa izšķir taisnās (ahirālās jeb nespirāliskās) nanocaurulītes (sīkāk iedalās zobainajās (armchair) un zigzagveidīgajās {zigzag) caurulītēs) un spirāliskās (hirālās) nanocaurulītes.

Nanocaurulītes iedala arī vienslāņa (viensienas) un daudzslāņu (ieliktas cita citā) caurulītēs.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nanocaurulītēm nākotnē iespējams daudzveidīgs pielietojums dažādās tehnoloģijas un zinātnes jomās:

  • mehāniski pielietojumi - ārkārtīgi izturīgas troses (potenciāli pielietojamas kosmiskā lifta būvei), kompozītmateriāli, nanosvari;
  • mikroelektronikā - nanotranzistori, vadi u.c.;
  • kā mikrokapilārus dažādu aktīvu molekulu, metālu, gāzu glabāšanai, nanopipešu izgatavošanai;
  • optiskiem pielietumiem - displejos, gaismas diodēs;
  • medicīnā zāļu transportam organismā un citur;
  • dažādos ķīmiskos nanosensoros.

Interesanti fakti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No oglekļa nanocaurulītēm izveidots materiāls, kas absorbē vairāk nekā 99,9% uz to krītošās gaismas un līdz ar to ir 3 reizes tumšāks nekā niķeļa un fosfora sakausējums, kas tika uzskatīts par "vismelnāko" materiālu [2]. Jaunajam nanocaurulīšu materiālam gaismas atstarošanas koeficients ir tikai 0,045% [3].

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]