Ohridas ezers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ohridas ezers
Ohridas ezers
Ohridas ezers
Ohridas (ziemeļrietumos) un Prespas ezeru satelītuzņēmums
Ohridas (ziemeļrietumos) un Prespas ezeru satelītuzņēmums
Atrodas Karogs: Albānija Albānija
Karogs: Maķedonija Maķedonija
Koordinātas 41°5′0″N 20°45′0″E / 41.08333, 20.75
Platība 358 km2
Lielākais garums 30,4 km
Vidējais dziļums 155 m
Lielākais dziļums 288 m
Tilpums 55,4 km3
Augstums vjl 693 m
Izteka Melnā Drina
Sateces baseins 2 600 km2
Baseina valstis Albānija, Maķedonija
Apdz. vietas krastos Ohrida, Pogradeci, Struga

Ohridas ezers (maķedoniešu: Охридско Езеро, albāņu: Liqeni i Ohrit) ir liels ezers uz Maķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos. Ezerā unikāla ekosistēma ar vairāk nekā 200 endēmām sugām. 1979. gadā iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.

Radies pliocēnā pirms aptuveni 5 miljoniem gadu, līdz ar to pieder pie pasaulē vecākajiem ezeriem. Ezera ilgais mūžs izskaidrojams ar to, ka tas ir ļoti dziļš un tajā ietekošās upes nes maz nogulumu (lielākā daļa pasaules ezeru salīdzinoši neilgā laikā tiek piepildīti ar nogulumiem un izzūd). Ezera gultni veido kaļķakmens. Ap 50% no ezera pieteces dod zemūdens un virsūdens avoti tā gultnes austrumu daļā — šāda pietece tik lielam ezeram ir unikāla. Ap 20% ezera ūdens nāk no netālā Prespas ezera, kas atrodas 150 metrus augstāk. Ezera ziemeļos iztek Melnā Drina un aiztek uz Adrijas jūru. Ūdens apmaiņas periods ir ap 70 gadi. Ezera austrumu krastā atrodas Galičicas nacionālais parks.

Vēju darbības un Zemes griešanās rezultātā ezera ūdens virzās pa ezeru pret pulksteņa rādītāja virzienu. Ezera ūdens dziļākie slāņi ir sāļāki, nekā virsūdens, tomēr ūdens apmaiņa notiek visā ezera dziļumā. Ezera ūdens ir neparasti dzidrs, Seki disks tajā redzams līdz 22 metru dziļumam. Ezera apkaime ir ļoti ainaviska.

Fauna un flora[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilgstošā ezera baseina izolācija no citiem ūdensbaseiniem nosaka to, ka ezerā dzīvojošām sugām raksturīga augsta endēmisma pakāpe. Ezerā ir šādi endēmi:[nepieciešama atsauce]

Melnās Drinas izteka no ezera

Ezerā sastopamas vēl 176 citas endēmas dzīvnieku sugas, galvenokārt vēžveidīgie un moluski (80% ir endēmi), sūkļi, planārijas.

Atšķirībā no līdzīgiem ezeriem citur pasaulē, Ohridas ezerā nav ievazātas bīstamas invazīvās sugas. To var skaidrot ar to, ka ezera unikālās, endēmās sugas ir spējušas izveidot stabilu, noturīgu ekosistēmu, kuru citu sugu ienākšana nespēj īpaši ietekmēt. Cits skaidrojums — ievazātajām sugām ir svešas tādas ezera īpašības, kā zemais barības vielu daudzums ezerā, liela caurspīdība, augsts skābekļa saturs, un tās nespēj šādā ezerā labi justies.

Ezera piekrastes niedrāji un mitrāji ir putniem nozīmīga vieta.

Saimniecība un vides problēmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezera krastos atrodas trīs pilsētas — Ohrida, Struga (abas Maķedonijā) un Pogradeci (Albānijā), kā arī vairāki zvejnieku ciemi. Ezera krastos dzīvo ap 131 000 cilvēku — šis skaitlis ir pieaudzis aptuveni par 100 000 pēdējo 50 gadu laikā. Mūsdienās galvenā apkaimes iedzīvotāju nodarbe ir tūrisma apkalpošana.

Strauji pieaugušais iedzīvotāju skaits un pēdējā laikā atkal uzplaukstošais tūrisms rada draudus unikālajai ezera ekosistēmai. Galvenie draudi ir dabisko krasta ekosistēmu izmaiņa apbūves rezultātā un pārzvejošana (gk. maluzvejniecības dēļ). Pēdējos divus[nepieciešama atsauce] gadus zveja ir pilnībā aizliegta, lai kaut daļēji atgūtu kontroli pār ezerā notiekošo. Pieaug arī ezera piesārņojums ar barības vielām no neattīrītiem un nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem. Ir sastādīts plāns piesārņojuma kontrolei un sagaidāms, ka tuvākajos gados piesārņojuma daudzums ievērojami samazināsies.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]