Ojārs Vācietis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ojārs Vācietis
Ojārs Vācietis
Personīgā informācija
Dzimis 1933. gada 13. novembrī
Valsts karogs: Latvija Trapenes pagasts, Latvija
Miris 1983. gada 28. novembrī (50 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Vecāki Oto Vācietis, Berta Vāciete
Brāļi Imants Vācietis
Dzīvesbiedre Ludmila Azarova-Vāciete
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Augstskola Latvijas universitāte

Ojārs Vācietis (dzimis 1933. gada 13. novembrī, miris 1983. gada 28. novembrī) bija latviešu dzejnieks. Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1977).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Valkas apriņķa Trapenes "Dumpjos" kalpa ģimenē. Mācījies Trapenes pamatskolā un Gaujienas vidusskolā. No 1952. gada līdz 1957. gadam studējis LVU latviešu valodu un literatūru. No 1958. gada strādājis laikrakstos un žurnālos "Literatūra un Māksla", "Liesma", "Bērnība", "Draugs". Gadu bijis Rīgas kinostudijas redaktors. Viņa dzīvesbiedre bija Latvijas krievu dzejniece un atdzejotāja Ludmila Azarova.

Pirmā publikācija — dzejolis "Miera balss" Apes rajona laikrakstā "Sarkanā Ausma" 1950. gadā. Vācietis 50. gadu dzejā ienāk ar jaunības jūsmu, trauksmi un tiešumu, ātri kļūdams par vienu no populārākajiem dzejniekiem. Īpaši nozīmīga ir Vācieša 60. gadu dzeja, kad viņš daudzos dzejoļos un poēmās polemizē ar PSRS ideoloģijas oficiālajām nostādnēm, tā izpelnīdamies arī represijas - no 1960. līdz 1966. gadam viņa dzejoļu krājumi netiek izdoti.

O. Vācieša nozīmīgākais tulkojums ir Mihaila Bulgakova romāns "Meistars un Margarita", tas piedzīvojis vairākus izdevumus.

Dzejnieks miris 1983. gada 28. novembrī Rīgā. Apbedīts Carnikavas kapos Siguļos.

Ojāra Vācieša prēmija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984. gadā tiek nodibināta prēmija, ko reizi piecos gados paredzēts piešķirt dzejā, bērnu dzejā un par latviešu dzejas atdzejošanu un popularizēšanu citās valodās. Tās laureāti 1984. gadā bija Jānis Peters, Vitauts Ļūdēns un Ivans Dračs, 1988. gadā Vizma Belševica un Māra Zālīte, Jānis Baltvilks un Juris Kronbergs, 1993. gadā Imants Ziedonis, Guntars Godiņš un folkloras mācību grāmatu autoru kolektīvs (Māra Mellēna, Ernests Spičs un Valdis Muktupāvels).

Kopš 2003. gada Carnikavas pašvaldība sadarbībā ar O. Vācieša muzeju katru rudeni piešķir viņa vārdā nosauktu literāru prēmiju spilgtam dzejoļu krājumam. Laureāti: Inese Zandere (2003), Inga Gaile (2004), Andra Manfelde (2005), Pēters Brūveris (2006), Imants Auziņš (2007), Ronalds Briedis (2008), Edvīns Raups (2009), Jānis Rokpelnis un Leons Briedis (2010), Anna Auziņa (2011), Inga Gaile (2012) un Amanda Aizpuriete (2013).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Tālu ceļu vējš" (1956)
  • "Ugunīs" (1958)
  • "Krāces apiet nav laika" (1960)
  • "Viņu adrese - taiga" (1966)
  • "Elpa" (1966)
  • "Dzegužlaiks" (1968)
  • "Aiz simtās slāpes" (1969)
  • "Melnās ogas" (1971)
  • "Visāda garuma stundas" (1974)
  • "Gamma" (1976)
  • "Antracīts" (1978)
  • "Zibens pareizrakstība" (1980)
  • "Si minors" (1982)
  • "Nolemtība" (1985, grāmatās nepublicēti dzejoļi, sast. Vija Kaņepe)
  • "Kāpēc?"

Dzejoļi bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Dziesma par …" (1965)
  • "Sasiesim astes" (1967)
  • "Punktiņš, punktiņš, komatiņš" (1971)
  • "Kabata" (1976)
  • "Astoņi kustoņi" (1984)
  • "Sveču grāmata" (1988)
  • "Viens gāja pa ceļu"

Dzejas izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Klavierkoncerts" ("Dzeja jaunatnei", 1978, sastād. Vija Kaņepe)
  • "Izlase" (1981)
  • "Ojārs Vācietis" (1983, sastād. Vija Kaņepe)
  • "Rītam ticēt" (1986)
  • "Ex Libris. Dažādu gadu dzejoļi" (1988, sastād. Vija Kaņepe)
  • "Es protu noņemt sāpes" (1993, sakārt. Ludmila Azarova)
  • "Putns ar zīda asti" (1997, mīlas dzejoļi)
  • "Uz putnu lielceļa" (1998)
  • "Dvēseles nospiedums" (2002)
  • "Lirika" [2003]
  • "Novembris" (2003)
  • "Tuvums" (2003, mīlas lirika)
  • "Es tevī esmu iemīlējies, pasaule!" [2004]
  • "Klavierkoncerts" (2006, ar CD)

Dažādi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Tās dienas acīm. Gandrīz dienasgrāmata" (1959, 2. izdevums 1975)
  • "Ar pūces spalvu. Raksti, apceres, intervijas" (1983)
  • "Starp dzejoli un dzejoli" (1993, zīmējumu mape)
  • "Kopoti raksti 10 sējumos" (1989—2003)

Par Ojāru Vācieti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Kur cilvēks sācies. Kritisku rakstu krājums" (1974)
  • "Ojāra Vācieša piemiņas grāmata" (1984)
  • "Visums, sirds un tāpat …. Grāmata par Ojāru Vācieti" (1993)
  • "Ojārs Vācietis. Biogrāfisks multimediju CD" (2006)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]