Oklūzijas fronte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oklūzijas frontes apzīmējums meteoroloģiskajās kartēs
Ciklons oklūzijas stadijā

Oklūzijas fronte (latīņu: occlusus — slēgts) ir atmosfēras frontes veids, kas rodas ciklona attīstības gaitā. Oklūzijas fronte visbiežāk izveidojas, kad ciklona aukstā fronte panāk silto fronti un saplūst ar to, jo aukstā fronte mēdz pārvietoties ātrāk par silto — tas notiek tādēļ, ka aukstais gaiss ir smagāks par silto un ciklona aizmugurē strauji plūst uz leju, ķīļveidīgi paplūst zem siltā gaisa un izspiež to. Atšķirībā no siltās vai aukstās frontes, kur kontaktējas divas gaisa masas, oklūzijas frontē saskaras triju dažādu temperatūru gaisa masas — siltais gaiss kā vieglākais tiek izspiests uz augšu un pie zemes virsmas vairs neatrodas, savukārt piezemes gaisa slānī kontaktējas divas dažādas aukstās gaisa masas.

Siltā oklūzijas fronte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja aukstā gaisa masa, kas plūst frontes aizmugurē, ir siltāka, nekā pirms frontes esošā aukstā gaisa masa, oklūzijas frontei ir siltās frontes raksturs. Šādā gadījumā, aukstajai frontei panākot silto, aukstā fronte atraujas no zemes virsas un ceļas uz augšu pa sākotnējās siltās frontes virsu. Oklūzijas frontei virzoties pāri, projekcijā pret zemes virsmu šāda aukstā fronte, ko dēvē par augšējo auksto oklūzijas fronti, iet pa priekšu piezemes slānī esošajai siltajai frontei. Kopumā šādu sistēmu sauc par silto oklūzijas fronti un, tai ejot pāri, novēro sasilšanu (kas tomēr ir mazāka, nekā uznākot parastajai siltajai frontei). Siltajai oklūzijas frontei, kas nesen izveidojusies, raksturīga līdz 6—7 km bieza mākoņu masa augšējās aukstās frontes priekšā, kas dod stiprus, reizēm gāzienveida nokrišņus.[1] Vēlāk, ejot pāri apakšējai siltajai frontei, novēro ilgstošu smidzināšanu. Oklūzijas procesam attīstoties (siltajam gaisam paceļoties arvien augstāk) mākoņu slāņa biezums samazinās, slāņu lietus mākoņu sega pakāpeniski sairst un pāriet slāņu un gubu mākoņos. Ja pāri virzās veca oklūzijas fronte, novērojami tikai augstie gubu mākoņi, kas nokrišņus vairs nedod.

Aukstā oklūzijas fronte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī tipa fronte veidojas, ja aukstā gaisa temperatūra aiz frontes ir zemāka par aukstā gaisa temperatūru pirms tās. Šeit rodas apakšējā aukstā oklūzijas fronte, jo panākošās aukstās frontes gaiss, būdams aukstāks un smagāks, spiežas zem sākotnējās siltās frontes aukstās gaisa masas, kas bija pirms šīs siltās frontes. Šāda apakšējā aukstā fronte ies pa priekšu, bet bijusī siltā fronte tiks izspiesta uz augšu un paliks aizmugurē. Ejot pāri aukstajai oklūzijas frontei, temperatūra pazeminās (taču mazāk nekā parastajai aukstajai frontei, jo šeit temperatūru kontrasts piezemes slānī nav tik liels). Aukstajai oklūzijas frontei mēdz būt vēl iespaidīgāka, 7—8 km bieza mākoņu sistēma ar slāņu lietus mākoņiem un negaisa mākoņiem. Abās pusēs frontei novērojami ilgstoši nokrišņi, bet tieši zem tās — lietusgāzes, vasarā var būt arī krusa. Aukstā oklūzijas fronte sairst līdzīgi siltajai.

Latvijā aukstās oklūzijas frontes biežāk mēdz būt vasarā, kad jūras gaiss, kas ieplūst Atlantijas ciklonu aizmugurē, mēdz būt vēsāks par kontinentālo gaisu. Attiecīgi siltās oklūzijas frontes novērojamas ziemā, jo jūras gaiss ziemā ir siltāks.

Okluzijas fronte.PNG

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. K. Ozola, A. Zirnītis. Meteoroloģija. R:, LVI, 1958, 328.-330. lpp.