Oksforda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oksforda
Oxford
—  pilsēta  —
Oxford Montage 2012.png
Oksforda
Red pog.png
Oksforda
Koordinātas: 51°45′07″N 1°15′28″W / 51.75194, -1.25778
Valsts Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Anglija
Reģions Dienvidaustrumanglija
Grāfiste Oksfordšīra
Dibināta 8.gs
Pilsētas tiesības 1542. gads
Platība
 - Kopējā 45,59 km²
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 - kopā 150 200
 - blīvums 3 270/km²
Laika josla GMT (UTC0)
Pasta kods 01865
Mājaslapa: www.oxford.gov.uk

Oksforda (angļu: Oxford, velsiešu: Rhydychen) ir pilsēta un nemetropoles rajons Anglijas centrālajā daļā pie Temzas, kas Oksfordas rajonā saucas The Isis Senā Ēģiptes dievietes Izīdas vārdā.

Oksfordas universitāte ir vecākā angliski runājošā universitāte Anglijā. Tā nepārtraukti pastāv jau vairāk kā deviņus gadsimtus. Mūsdienās Oksfordas universitāte tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām universitātēm pasaulē līdz ar otru seno Anglijas universitāti Kembridžas universitāti. Abas šīs universitātes jau gadsimtiem tieši un netieši konkurē savā starpā dažādās jomās. Gadsimtu gaitā Oksfordā ir studējuši un pasnieguši daudzi izcili domātāji, zinātnieki, rakstnieki un politiķi. Plaši pazīstama ir universitātes izdevniecība "Oxford University Press".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta pirmoreiz pieminēta rakstos 912. gadā Anglosakšu hronikā (Anglo-Saxon Chronicle). Oksfordas universitāte pirmoreiz minēta rakstos XII gadsimtā, un pirmā koledžas bija Universitātes koledža (1249), Baliolas koledža (1263) un Mertonas koledža (1264). 1355. gada 10.februārī krogus strīdiņš izvērtās par masu kautiņiem starp pilsētas iedzīvotājiem un studentiem. Tika nogalināti 63 studenti. Par sodu līdz 1825. gadam katra gada 10. februārī pilsēta maksāja universitātei sodanaudu 1 penija apmērā par katru nosisto. 1517. gadā epidēmijas laikā bojā gāja vairāk kā puse Oksfordas un Kembridžas iedzīvotāji, to starp arī studenti.

Anglijas pilsoņu kara laikā 1642. gadā pilsētā uzturējās karaļa Čārlza I galms. 1646. gadā pilsētu ieņēma parlamenta piekritēji Tomasa Feirfaksa vadībā. No 1665. līdz 1666. gadam, Londonas Lielā mēra laikā, Oksfordā uzturējās karaļa Čārlza II galms.

1790. gadā Oksfordas kanāls savienoja pilsētu ar Koventri, bet XIX gadsimta četrdesmitajos gados atklāja dzelzceļa līniju uz Londonu. XIX gadsimtā universitāte bija teoloģiskās Oksfordas kustības centrs. 1897. gada 12. maijā tika atklāts Oksfordas rātsnams.

Līdz 20. gadsimtam pilsēta piedzīvoja strauju rūpniecības uzplaukumu un iedzīvotāju skaita pieaugumu. Kopš 1910. gada Oksforda kļuva par autobūves centru "Morris Motor Company". Vēlāk tās vietā sāka ražot BMW mini jeb Mini cooper.

Ievērojamas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pilsētas centrālais laukums
  • 1774. gadā celtais pilsētas tirgus
  • Ashmolean muzejs - Lielbritānijas vecākais muzejs un pirmais universitātes muzejs pasaulē
  • Pitt Rivers muzejs - arheoloģijas un antropoloģijas kolekcijas
  • Oksfordas dabas un vēstures muzejs
  • Bodleian bibliotēka - sena bibliotēka, otra lielākā Lielbritānijā
  • Radcliffe Camera - XVIII gadsimtā celta baroka celtne, tagad bibliotēkas lasītava
  • Sheldonian teātris - Kristofera Rena celts teātris

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oksfordā dzimuši:

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Oksforda