Olština

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Olština
Olštinas Vecais rātsnams
Olštinas Vecais rātsnams
Flag of Olština
Karogs
Olština
Ģerbonis
Olština
Red pog.png
Olština
Koordinātas: 53°47′0″N 20°30′0″E / 53.78333°N 20.50000°E / 53.78333; 20.50000Koordinātas: 53°47′0″N 20°30′0″E / 53.78333°N 20.50000°E / 53.78333; 20.50000
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1353
Platība
 - Kopējā 88,328 km²
Augstums vjl 88—154 m
Iedzīvotāji (2007)
 - kopā 175 241
 - blīvums 1 984/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.olsztyn.eu/

Olština (poļu: Olsztyn), vēsturiski — Allenšteina (vācu: Allenstein) — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos — Varmijā pie Linas upes, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs. Pilsēta gleznainā vietā vēsturiski senprūšu apdzīvotā apvidū pie Linas upes. Līdz Otrajam pasaules karam ietilpa Vācijā un tās nosaukums bija Allenšteina. Varmijas arhibīskapijas vēsturiskā galvaspilsēta.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olština izveidojās 14. gs. vidū senprūšu cilts varmu teritorijā kā apmetne ap Varmijas bīskapijas uzcelto pili, kad Teitoņu ordenis bija pietiekami nostiprinājies Prūsijā, lai sāktu kolonizēt arī iekšzemi.

1410. gadā lietuvieši, 1414. gadā poļi un 1454. gadā prūši ieņēma pilsētu bez cīņas. Beidzoties Trīspadsmitgadu karam Olština 1466.gadā nokļuva Polijas sastāvā, t.s. Karaļa Prūsijā. Gadsimtu gaitā pilsēta kļuva poliskāka pēc iedzīvotāju sastāva, jo Olštinā ieradās daudz poļu no citām valsts daļām.

Pēc plūdiem un zviedru okupācijas 1655. gadā, Olština sāka panīkt. Ziemeļu kara laikā caur pilsētu vairākkārt devās dažādu valstu armijas, postīdamas un pieprasot kontribūcijas. 1708. gadā zviedri nodedzināja pilsētu, bet 1710. gadā pilsētā plosījās mēris. Rezultātā, kad Pirmajā Polijas dalīšanā pilsēta nonāca Prūsijā, šeit bija tikai 1770 iedzīvotāji.

Prūsijas sastāvā Olština gandrīz neattīstījās līdz pat 1868.gadam, kad caur pilsētu tika uzcelta Tornas (tag. Toruņas)Insterburgas (tag. Čerņahovskas) dzelceļa līnija. Pilsēta piedzīvoja strauju uzplaukumu un 1903. gadā pilsētā bija 25 000 iedzīvotāju un tā kļuva par provinces centru.

Kaut arī pilsēta bija Austrumprūsijas poļu kultūras centrs, Versaļas līgumā paredzētajā plebiscītā 1920. gadā Olštinas iedzīvotāji ar 97,8% balsu pret 2,2% izvēlējās palikt Austrumprūsijas nevis Polijas sastāvā.

Otrā pasaules kara izskaņā, 1945. gada augustā Padomju armija iegāja Olštinā bez kaujas. Tomēr pilsēta tika izlaupīta un apmēram trešā daļa māju — nodedzināta. Pēc Potsdamas konferences lēmumiem, Austrumprūsijas dienviddaļa, tātad arī Olština, tika piešķirta Polijai.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olštinā (Allenšteinā) dzimuši:

  • Hugo Hāze (Hugo Haase, 1863 — 1919) — vācu politiķis
  • Erihs Mendelsons (Erich Mendelsohn, 1887 — 1953) — vācu arhitekts