Olština
| Olština | |||
 |
|||
|
|||
 Olština
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Polija |
||
| Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Pilsētas tiesības | 1353 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 88,328 km² | ||
| Augstums vjl | 88-154 m | ||
| Iedzīvotāji (2007) | |||
| - kopā | 175 241 | ||
| - blīvums | 1 984/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: http://www.olsztyn.eu/ | |||
Olština (poļu: Olsztyn), vēsturiski - Allenšteina (vācu: Allenstein) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos - Varmijā pie Linas upes, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs. Pilsēta gleznainā vietā vēsturiski senprūšu apdzīvotā apvidū pie Linas upes. Līdz Otrajam pasaules karam ietilpa Vācijā un tās nosaukums bija Allenšteina. Varmijas arhibīskapijas vēsturiskā galvaspilsēta.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Olština izveidojās 14. gs. vidū senprūšu cilts varmu teritorijā kā apmetne ap Varmijas bīskapijas uzcelto pili, kad Teitoņu ordenis bija pietiekami nostiprinājies Prūsijā, lai sāktu kolonizēt arī iekšzemi.
1410. gadā lietuvieši, 1414. gadā poļi un 1454. gadā prūši ieņēma pilsētu bez cīņas. Beidzoties Trīspadsmitgadu karam Olština 1466.gadā nokļuva Polijas sastāvā, t.s. Karaļa Prūsijā. Gadsimtu gaitā pilsēta kļuva poliskāka pēc iedzīvotāju sastāva, jo Olštinā ieradās daudz poļu no citām valsts daļām.
Pēc plūdiem un zviedru okupācijas 1655. gadā, Olština sāka panīkt. Ziemeļu kara laikā caur pilsētu vairākkārt devās dažādu valstu armijas, postīdamas un pieprasot kontribūcijas. 1708. gadā zviedri nodedzināja pilsētu, bet 1710. gadā pilsētā plosījās mēris. Rezultātā, kad Pirmajā Polijas dalīšanā pilsēta nonāca Prūsijā, šeit bija tikai 1770 iedzīvotāji.
Prūsijas sastāvā Olština gandrīz neattīstījās līdz pat 1868.gadam, kad caur pilsētu tika uzcelta Tornas (tag. Toruņas) - Insterburgas (tag. Čerņahovskas) dzelceļa līnija. Pilsēta piedzīvoja strauju uzplaukumu un 1903. gadā pilsētā bija 25 000 iedzīvotāju un tā kļuva par provinces centru.
Kaut arī pilsēta bija Austrumprūsijas poļu kultūras centrs, Versaļas līgumā paredzētajā plebiscītā 1920. gadā Olštinas iedzīvotāji ar 97,8% balsu pret 2,2% izvēlējās palikt Austrumprūsijas nevis Polijas sastāvā.
Otrā pasaules kara izskaņā, 1945. gada augustā Padomju armija iegāja Olštinā bez kaujas. Tomēr pilsēta tika izlaupīta un apmēram trešā daļa māju - nodedzināta. Pēc Potsdamas konferences lēmumiem, Austrumprūsijas dienviddaļa, tātad arī Olština, tika piešķirta Polijai.
Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
Olštinā (Allenšteinā) dzimuši:
- Hugo Hāze (Hugo Haase, 1863 - 1919) - vācu politiķis
- Erihs Mendelsons (Erich Mendelsohn, 1887 - 1953) - vācu arhitekts
