Oma likums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Oma likums paredz, ka elektriskajā ķēdē pastāv sakarība starp ķēdes posma spriegumu un strāvu. Strāvas stiprums I ir tieši proporcionāls spriegumam U. Cik reizes izmaina spriegumu, tik pat reižu izmainās strāvas stiprums. Strāvas stiprums I ir atkarīgs arī no patērētāja elektriskās pretestības R. Jo lielāka ir pretestība, jo mazāka strāva plūst vadītājā. Strāvas stiprums ir apgriezti proporcionāls elektriskajai pretestībai. Oma likums ar formulu tiek izteikts šādi:

\mbox{I} = \dfrac{\mbox{U}}{\mbox{R}}

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarību starp elektriskās ķēdes posma spriegumu un strāvu 1827. gadā noskaidroja vācu zinātnieks Georgs Simons Oms (1787 - 1854), kas, mācot ģimnāzijā fiziku, nodarbojās ar elektriskās strāvas īpašību pētīšanu.

Oma likuma izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oma likumu var izmantot elektriskās pretestības mērvienības - oma noteikšanai. Patērētāja pretestība ir vienu omu liela, ja, pieslēdzot 1V spriegumam, pa to plūst 1A stipra strāva. Par 1 omu mazāku pretestību noteikšanai izmanto oma decimāldaļas, piemēram, miliomus. Par omu lielāku pretestību noteikšanai izmanto apzīmējumus kā kilooms un megaoms.