Oma likums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vienkāršas ķēdes shēma, kurā attēlots strāvas avots un rezistors, kā arī strāvas un sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai)

Oma likums paredz, ka elektriskajā ķēdē pastāv sakarība starp ķēdes posma spriegumu un strāvu. Strāvas stiprums ir tieši proporcionāls spriegumam. Cik reizes izmaina spriegumu, tikpat reižu izmainās strāvas stiprums. Strāvas stiprums I ir atkarīgs arī no patērētāja elektriskās pretestības. Jo lielāka ir pretestība, jo mazāka strāva plūst vadītājā. Strāvas stiprums ir apgriezti proporcionāls elektriskajai pretestībai. Likums nosaukts par godu vācu fiziķim Georgam Simonam Omam.

Aprēķins[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oma likuma trijstūris

Oma likums ar formulu tiek izteikts šādi:

\mathbf{I} = \dfrac{\mathbf{U}}{\mathbf{R}}

Likumu pārformulējis Gustavs Roberts Kirhofs[1]:

\mathbf{J} = \sigma \mathbf{E},

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarību starp elektriskās ķēdes posma spriegumu un strāvu 1827. gadā noskaidroja vācu zinātnieks Georgs Simons Oms (1787 - 1854), kas, mācot ģimnāzijā fiziku, nodarbojās ar elektriskās strāvas īpašību pētīšanu.

Oma likuma izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oma likumu var izmantot elektriskās pretestības mērvienības - oma noteikšanai. Patērētāja pretestība ir vienu omu liela, ja, pieslēdzot 1V spriegumam, pa to plūst 1A stipra strāva. Par 1 omu mazāku pretestību noteikšanai izmanto oma decimāldaļas, piemēram, miliomus. Par omu lielāku pretestību noteikšanai izmanto apzīmējumus kā kilooms un megaoms.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Olivier Darrigol, Electrodynamics from Ampère to Einstein, 70.lpp, Oxford University Press, 2000 ISBN 0-19-850594-9.
  2. RTU prezentācija