Umajādu kalifāts

Umajādu kalifāts الخلافة الأموية‎
← 661-750 → ← → ←
Karogs
Umajādu kalifāts ap 750. gadu
Galvaspilsēta	Damaska
Valodas	arābu valoda (oficiālā) aramiešu valoda armēņu valoda berberu valodas grieķu valoda gruzīņu valoda ivrits kurdu valoda turku valoda
Reliģija	sunnītu islāms
Platība (750. gadā)	10 500 000 km²
Iedzīvotāji (7. gadsimtā)	62 000 000
Valūta	Umajādu dinārs

Umajādu kalifāts (arābu: الخلافة الأموية‎) bija otrais no četriem lielajiem arābu kalifātiem Tuvajos Austrumos, kas izveidojās pēc pravieša Muhameda nāves. Umajādu kalifāts pastāvēja no 661. gada līdz 750. gadam, kad tika izveidots Abāsīdu kalifāts un Kordovas emirāts. Kalifāta pastāvēšanas laikā valdīja četrpadsmit Umajādu dinastijas kalifi: Muavija I (661-680), Jazids I (680-683), Muavija II (683–684), Marvans I (684–685), Abd al-Maliks (685–705), Al Valids I (705–715), Suleimans ibn Abd al-Maliks (715–716), Umars II (717-720), Jazids II (720–724), Hišams ibn Abd al-Maliks (724–743), Al-Valids II (743–744), Jazids III (744), Ibrahims ibn Al-Valids (744) un Marvans II (744–750). Lai gan Umajādu dinastijas dzimtā pilsēta ir Meka, kalifāta galvaspilsēta bija Damaska.

Skatīt arī

• Senā Persija