OpenBSD

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
OpenBSD
Puffy.png
OpenBSD simbols: Puffy ("ežzivs")
Uzņēmums / izstrādātājs The OpenBSD Project
OS saime BSD
Izstrādes process Pašlaik
Pirmkoda modelis Atvērtais pirmkods
Pēdējā izlaiduma versija 5.0 / 2011. gada 1. novembrī[1]
Kodola tips Monolītisks
Lietotāja saskarne pēc noklusējuma Modificēts pdksh, FVWM 2.2.5, paredzēts X11
Licence Galvenokārt BSD
Oficiālā mājaslapa www.openbsd.org

OpenBSD ir UNIX-veida atklāta pirmkoda, brīvi pieejama vairāklietotāju un vairākuzdevumu režīmu realizējoša operētājsistēma, viena no Berkeley Software Distribution (BSD) operētājsistēmām, kura izstrādāta Kalifornijas universitātē, Bērklijā. Tajā ir pārmantots UNIX distributīvais pirmkods. Atdaloties no "vecākā brāļa" NetBSD, OpenBSD 1995. gadā kļuva par otru vecāko BSD—tipa operētājsistēmu projektu, kas joprojām tiek izstrādāts. Tas ieguvis atzinību un kļuvis pazīstams ar izstrādātāju bezkompromisu programmatūras licenču politiku, labo lietojumprogrammu dokumentāciju un izstrādi, kas par pirmšķirīgu uzskata sistēmas drošību un pirmkoda kvalitāti. Projekta vadītājs un koordinators ir Teo de Rāts (Theo de Raadt) no Kalgari, Kanādā. Operētājsistēmas simbols ir Puffy, kas ir atvasināts no angļu valodas vārda "pufferfish", kas, savukārt, nozīmē "ežzivs" (latīņu: Diodon Holocanthus).

OpenBSD uzskata par vienu no drošākajām un uzticamākajām operētājsistēmām pasaulē, tāpēc to galvenokārt lieto vidē, kur svarīga nepārtraukta darbība. Un tieši tāda ir nepieciešamība infrastruktūra, kas nodrošina datortīklu, tai skaitā interneta darbību, tāpēc OpenBSD operētājsistēma galvenokārt veic pakešu maršrutizēšanu, filtrēšanu, prioritizāciju un QoS. Operētājsistēmā integrētā programmatūra spēj nodrošināt populārākos tīmekļa servisus, kā, piemēram, DNS, SMTP, HTTP, HTTPS, POP un citus. OpenBSD izmanto rindu drošības mehānismu, kas nav sastopami vai ir tikai opcionāli citās operētājsistēmās. OpenBSD izstrādātāji veic plānotus un atkārtotus sistēmas auditus, nereti atklājot nepilnības un drošības problēmas pirms tās, kompromitējot sistēmu, spēj izmantot ļaundari. Kritiskas drošības problēmas tiek novērstas ātri un operatīvi.

Strikta licencēšanas politika ir veicinājusi izstrādātājus pārrakstīt tās koda daļas, kas nav licencētas pēc BSD vai līdzīgas licences, tā atbrīvojoties no pirmkoda, kas pēc izstrādātāju ieskatiem ir mazāk brīvs un uzliek ar licencēšanu vairāk saistītus noteikumus.

OpenBSD projekts pašlaik uztur 17 dažādas datoru aparatūru platformas, ieskaitot DEC Alpha, Intel i386, Hewlett-Packard PA-RISC, AMD AMD64 un Motorola 68000 procesorus, Apple PowerPC mašīnas, uz Sun SPARC un SPARC64 bāzētus datorus, kā arī VAX un Sharp Zaurus.[2]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

OpenBSD radies atdaloties no NetBSD distributīva. 1994. gada decembrī Teo de Rātam, kas tobrīd jau divus gadus bija viens no NetBSD projekta vadītājiem un līdzdibinātājiem, palūdza labprātīgi izstāties no NetBSD organizācijas, visai drīz liedzot pieeju NetBSD CVS pirmkoda repozitorijam un izstrādātāju e-pasta forumiem, instruējot, ka turpmākie sistēmas ielāpi un uzlabojumi operētājsistēmā tiks iekļauti tikai pēc projekta vadītāju akcepta.

Projekta pirmsākumos Teo de Rāts ieguldīja vairāk kā 30 000 Kanādas dolāru no saviem personīgajiem līdzekļiem. Daļa summas no šī sākumkapitāla tika iztērēta, lai segtu izmaksas par platjoslas interneta pieslēgumu. Par saziedotajiem līdzekļiem izstrādātāji iepirka jaunu aparatūru, lai turpinātu darbu pie dziņa rakstīšanas, tādējādi palielinot OpenBSD atbalstīto iekārtu skaitu. OpenBSD projekts attīstījās tik strauji un turpina to darīt arī šobrīd, tikai pateicoties lietotāju nesavtīgajiem ziedojumiem.

OpenBSD projekta noteiktās prioritātes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gan izstrādātāji, gan lietotāji ir vienojušies par šādiem projekta vadmotīviem:

  • Nodrošināt iespējami labāku izstrādes platformu pašiem sistēmas kodola (kerneļa) programmētājiem.
  • Pirmkodam jābūt pieejamam gan sistēmas izstrādātājiem, gan lietotājiem, nodrošinot jebkuru interesentu ar iespēju aplūkot pirmkoda repozitorijā izdarītās izmaiņas un padarot iespējamu pilna pirmkoda arhīva lejupielādēšanu.
  • Neradīt šķēršļus pirmkoda bāzes integrēšanai no citiem projektiem, ja vien tiem ir pieņemama autortiesību un licencēšanas politika -- priekšroku dodot ISC vai Berkley licencēm. Pirmkods, kas licencēts ar GNU General Public Licence, akceptējams kā pēdējā alternatīva, taču nav pieļaujama koda daļu integritāte sistēmas kodolā, t. i. tikai user-land, ne kernel-land līmenī. Kods, kas licencēts pēc NDA licences vai tās tipa, nedrīkst tikt iekļauts projekta repozitorijos.
  • Atklāt un novērst drošības problēmas, pirms to ir izdarījuši citi.
  • Implementēt kriptogrāfiju un Interneta protokolus, kas to lieto.
  • Ievērot un atbalstīt nozīmīgākos operētājsistēmu standartus (ar nosacījumu, ka tos var brīvi implementēt).
  • Ievērot iepriekš definētas vadlīnijas, kas veicina droša, lasāma un sistēmneatkarīga koda rakstīšanu.
  • Lemjot par labāko sistēmas attīstības modeli, izvēlēties vienkāršākos un stabilākos risinājumus.
  • Sistēmas atjaunināšanas procesam jābūt vienkāršam un uzticamam.
  • Vienam pilnam izstrādes ciklam jāilgst apmēram sešus mēnešus.

Atbalstītās datorsistēmu arhitektūras[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Operētājsistēmas kodola lielākā daļa ir sistēmneatkarīga un viegli pārnesama uz populārākajām datoru arhitektūrām.

  • Alpha: Digital Alpha tipa sistēmas
  • amd64: AMD64 tipa sistēmas
  • Cat: StrongARM 110 Evaluation Board
  • hp300: Hewlett-Packard HP 9000 sērija 300 un 400 sērijas darbstacijas
  • HP/PA: Hewlett-Packard Precision Architecture (PA-RISC) sistēmas
  • i386: Intel® i386 arhitektūra un ar to savietojami mikroprocesori
  • luna88k: Omron LUNA-88K un LUNA-88K2 darbstacijas
  • mac68k: Motorola 680x0 Apple Macintosh ar MMU
  • macppc: Apple PowerPC tipa sistēmas, sākot ar iMac platformu
  • mvme68k: Motorola 680x0-based VME sistēmas
  • mvme88k: Motorola 881x0-based VME sistēmas
  • SGI: SGI MIPS tipa sistēmas
  • SPARC: Sun sun4-, sun4c-, un sun4m-class SPARC sistēmas
  • SPARC64: Sun UltraSPARC sistēmas
  • VAX: Digital VAX tipa sistēmas
  • Zaurus: Sharp Zaurus C3x00 PDAs

Citi OpenBSD projekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: OpenBSD

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]