Operētājsistēmu saraksts

Operētājsistēmas var klasificēt pēc to bāzes tehnoloģijas (Unix-veidīgās OS un Unix pēcteči), licences tipa, pēc tā vai OS attīstās arī mūsdienās (novecojušas vai mūsdienu OS), pēc pielietojuma un pēc daudziem citiem faktoriem.

Proprietārās

Agrīnās

• CTSS (The Compatible TimeShare System, izstrādāta MIT — Masačūsetsas tehnoloģiskais institūts).
• Incompatible Timesharing System (The Incompatible Timeshare System, izstrādāta MIT priekš DEC 10 / 20 serveriem).
• THE.
• MULTICS (Bell Labs projekts, GE un MIT).
• Master programme, izstrādāja LEO computer, Leo III 1962. gadā.
• Business Operating System (BOS).
• Commodore PET, Commodore 64 un Commodore VIC-20.
• Sinclair Micro un QX, u.c.
• TRS-DOS, ROM OS (uzlabots Microsoft BASIC interpretators ar failu sistēmas atbalstu).
• TI99-4.
• FLEX no Technical Systems Consultants Motorola 6800 un 6809: SWTPC, Tano, Smoke Signal Broadcasting, Gimix un citiem mikrodatoriem.
• HDOS — Heath DOS, mikrodatoriem.
• Cray Operating System Cray Research superdatoriem.

Acorn

• Arthur
• ARX
• MOS (uz BBC Micro un BBC Master)
• RISC OS
• RISCiX

Atari ST

• TOS
• MultiTOS
• MiNT

Apple

• A/UX
• Apple Darwin
• Apple DOS
• GS/OS
• Mac OS
• Mac OS 8
• Mac OS 9
• Mac OS X
  • 10.0 Cheetah
  • 10.1 Puma
  • 10.2 Jaguar
  • 10.3 Panther
  • 10.4 Tiger
  • 10.5 Leopard
  • 10.6 Snow Leopard
• ProDOS
• SOS

Be korporācija

• BeOS
• BeIA
• Zeta

Control Data Corporation

• CDC KRONOS
• CDC NOS
• CDC SCOPE

DEC/Compaq/HP

• AIS
• OS-8
• ITS (PDP-6 un PDP-10)
• TOPS-10 (priekš PDP-10)
• TOPS-20 (priekš PDP-10)
• WAITS
• TENEX (no BBN)
• RSTS/E (strādāja vairākos mašīnu tipos, galvenokārt PDP-11)
• RSX-11 (daudzlietotāju daudzuzdevumu OS priekš PDP-11)
• RT-11 (vienlietotāja priekš PDP-11)
• RTE-II (reālā laika OS priekš HP-2000/2100)
• VMS (no DEC priekš VAX datoru sērijas, vēlāk pārsaukta par OpenVMS)
• HP-UX no HP
• NonStop OS — izstrādāja Tandem Computers kompānija
• OSF/1 (no DEC; divreiz pārsaukta, vispirms par Digital UNIX, vēlāk par Tru64 UNIX)

IBM

• IBSYS
• OS/2
  • OS/2 v1.0 — izlaista 1987. gada decembrī. Viena no pirmajām OS ar procesora 80286 daudzuzdevumu režīma atbalstu.
  • OS/2 v1.10SE — izlaista 1988. gada oktobrī. SE = Standard Edition.
  • OS/2 v1.10EE — 1989. gads.
  • OS/2 v1.20 — 1989. gads. SE un EE redakcijas. Uzlabots Presentation Manager.
  • OS/2 v1.30 — 1991. gads. Arī SE un EE redakcijas.
  • OS/2 v2.00 — 1992. gada pavasaris. Pirmā OS/2 versija, kuras darbam nepieciešams 80386 procesors ar tā aizsargāto režīmu.
  • OS/2 v2.10 — 1993. gada maijs.
  • OS/2 v2.11 — 1993. gada beigas. Nesatur Win-OS/2 apakšsistēmu un var tikt uzstādīta virs Windows 3.1. Tā ir lētāka par citām OS/2 versijām.
  • OS/2 v3.0 «Warp» un «Warp Connect» — 1994. gada oktobris.
  • OS/2 v4.0 «Merlin» — 1996. gada septembris.
  • OS/2 Warp 4.5 Server for E-business «Aurora» — 1999. gada aprīlis. Turpmākie atjauninājumi ieguva nosaukumus CP1 un CP2 (Convenience Package) un bāzējās uz Aurora.
  • eComStation
• AIX — Unix-veidīga OS
  • AIX/RT
  • AIX/6000
  • AIX PC
  • AIX/ESA
  • AIX/370
  • AIX 5L
• DYNIX — Unix-veidīga OS, izstrādāja kompānija Sequent Computer Systems
• OS/400
• VM
• DOS/360
• DOS/VSE
• OS/360 — pirmā OS priekš System 360 arhitektūras
• MFT — vēlāk pārsaukta par OS/VS1
• MVT — vēlāk pārsaukta par OS/VS2
• SVS
• MVS — MVT versija
• TPF
• ALCS
• OS/390
  • z/OS — nākamā versija pēc IBM OS/390
• z/VM — VM versija
• z/VSE — VSE versija
• Basic Operating System — pirmā OS priekš System 360 arhitektūras
• PC DOS — OEM-versija MS-DOS, vēlāk tika pilnveidota.

ICT/ICL

• GEORGE
• VME
• DME
• TME

Microsoft

• MSX-DOS
• MS-DOS
• Xenix — Unix licencēta versija; pārdota SCO 1990. gados
• Microsoft Windows
  • Windows 1.0
  • Windows 2.0 (priekš 80286)
  • Windows 3.0 — pirmā versija ar komerciālu veiksmi
  • Windows 3.1
  • Windows for Workgroups 3.11
• Windows 9x — Windows 4.x versijas
  • Windows 95 (Windows 4.00.950 versija)
  • Windows 98 (Windows 4.10.1998 versija)
  • Windows Me (Windows 4.90.3000 versija)
• Windows NT — OS, kuru izstrādāja Microsoft no 1988. gada, ar darba nosaukumu OS/2 Version 3.
  • Windows NT 3.1 — pirmā Windows NT versija, izlaista 1993. gada 27. jūlijā
  • Windows NT 3.5 (varianti: Workstation — priekš darba stacijām un Server — priekš serveriem)
    • Windows NT 3.51 — Windows NT 3.5 uzlabotā versija
  • Windows NT 4.0 (varianti: Workstation — darba stacijām un Server — serveriem)
  • Windows 2000 (Windows NT 5.0 versija)
  • Windows XP (Windows NT 5.1 versija — iekšēji bāzēta uz Windows 2000 kodola); varianti: Home, Professional, Tablet PC Edition, Media Center Edition, Embedded
    • Windows Server 2003 (Windows NT 5.2 versija) — Windows XP variants priekš serveriem
    • Windows Compute Cluster Server 2003 — Windows XP variants darbam ar klāsteru sistēmām
    • Windows XP Embedded — Windows XP variants priekš iebūvētajām sistēmām
  • Windows Vista (Windows NT 6.0 versija)
    • Windows Server 2008 (Windows NT 6.0 versija) — Windows Vista variants priekš serveriem
    • Windows HPC Server 2008 — Windows Compute Cluster Server 2003 aizvietotājs klāsteru sistēmām
    • Windows Home Server
    • Windows Vista for Embedded Systems — Windows Vista variants iebūvētajām sistēmām
  • Windows 7 (Windows NT 6.1 versija)
    • Windows Server 2008 R2 (Windows NT 6.1 versija) — Windows 7 variants darbam ar serveriem
• Windows CE (compact edition — kompaktā redakcija) — reālā laika OS priekš iebūvētajām sistēmām, mobilajiem telefoniem, plaukstdatoriem un robotiem.
  • Windows Mobile, Pocket PC — Windows CE versijas mobilajiem telefoniem un plaukstdatoriem.
  • Windows Embedded — Windows CE versijas iebūvētajām sistēmām, ieskaitot

robotus. Windows 8 Windows 8.1 Windows 10

Novell

• NetWare — tīkla OS
  • NetWare 3.x, tajā skaitā Netware v3.12
  • NetWare 4.x
  • NetWare 5.x
  • NetWare 6.x
• Novell DOS
• UnixWare — izveidota uz UNIX System V bāzes 1995. gadā.
• openSUSE — GNU/Linux OS distributīvs, kura izstrādātājs ir kompānija Novell, Inc.
• Open Enterprise Server — tīkla OS, ietver sevī Novell NetWare, openSUSE un tīkla servisus.

Strawberry Development Group

• EROS
• CapROS

Sun Microsystems

• SunOS — Unix-veidīga OS, bāzēta uz BSD Unix realizācijas
  • SunOS 4.x — (Solaris 1.x)
• Solaris — Unix-veidīga OS, kura bāzēta uz UNIX System V realizācijas Release 4 + elementi no SunOS
  • SunOS 5.x — (Solaris 2.x, 7.x un vēlākas versijas)
• Java Desktop System

Citas Unix-veidīgas OS un POSIX-savietojamās

• Aegis/OS (Apollo Computer)
• CLIX no Intergraph
• Cromix (Unix-emulating OS from Cromemco)
• Coherent (Unix ОS no Mark Williams Co. priekš personālajiem datoriem)
• DNIX
• DYNIX — Unix-veidīga OS, kuru izstrādāja kompānija Sequent Computer Systems
• Idris
• IRIX no SGI
• NeXTStep — savu attīstību ieguva ОС Mac OS X pēc NeXT un Apple apvienošanās
• OPENSTEP
• OS-9 — Unix-veidīga RTOS, priekš procesora Motorola 6809
  • OS-9/68k (priekš procesora Motorola 680x0; izveidota no OS-9)
  • OS-9000
• QNX (POSIX, mikrokodola OS; izmanto reālā laika iebūvētajās sistēmās)
• Rhapsody
• RiscOS
• SCO UNIX (no Santa Cruz Operation, nopirka kompānija Caldera, vēlāk pārsaukta par SCO)
• System V - faktiski pēdējais "tīrais" Unix. Visu pārējo parasti sauc par Unix-veida OS.
• UNIflex
• Ultrix (pirmā Unix versija priekš VAX un PDP-11 no DEC, bāzēta uz BSD)
• Unicos (Unix priekš superdatoeim Cray Research Inc.)
• Venix

Atvērtā koda OS

Unix-veidīgās OS

• BSD (Berkeley Software Distribution, Unix realizācija priekš DEC VAX) un tās variācijas:
  • 386BSD
  • DesktopBSD
  • DragonFly BSD
  • FreeBSD
  • MidnightBSD
  • NetBSD
  • OpenBSD — galvenais akcents ir drošība
  • PC-BSD
  • TrianceOS
  • TrueBSD
• GNU/Hurd (OS, kas realizēta kā serveru kopums, kuri strādā uz Mach mikrokodola)
  • Hurd/L4 (OS, realizēta kā serveru kopums, kuri strādā uz L4 mikrokodola)
• GNU/Linux
  • Linux (pats populārākais brīvais Unix-veidīgais Os kodols)
  • Cosmoe (bāzēta uz «Linux» kodola un izmanto daudz AtheOS koda, līdzīga BeOS)
• OpenSolaris (projekts Solaris atvērtajam kodam)
  • AuroraUX
  • BeleniX
  • Jaris
  • MilaX
  • marTux
  • Nexenta OS
  • NexentaStor
  • OpenSolaris for System z
  • OSUNIX
  • Polaris
  • SchilliX
  • StormOS
• Plan 9 (izstrādāja Bell Labs)
  • Plan B (radās no Plan 9)
  • Off++ (radās no Plan 9)
  • Inferno (Os uz virtuālās mašīnas bāzes, radās no Plan 9)
• SSS-PC (izstrādāta Tokijas Universitātē)

Windows-savietojamās

• ReactOS

Izpētes Unix-veidīgās OS

• UNIX (izveidoja Bell Labs 1970. gadā, Kena Tompsona ideja)
• Mach (no CMU kodolu izstrādātājiem; skat.: NeXTSTEP)
• Minix (mācību Os priekš Endrū Tanenbauma)
• Amoeba (izstrādāja Endrū Tanenbaums)
• K42 (izstrādā IBM)
• MISS (pirmā Krievijas Unix-veidīgā OS)
• ДЕМОС (padomju Unix klons)
• ИНМОС (Инструментальная мобильная операционная система — izstrādāta Padomju Savienībā 1985. gadā elektroniski vadāmo mašīnu institūtā.).

Izpētes ne-Unix veida OS

• 3OS — Object Oriented Operation System
• Nemesis — izpētes OS, ko izstrādāja Kembridžas Universitātē
• TUNES — 1994. gads
• V (operētājsistēma) — Stanford, agrie 1980-gadi
• Microsoft Singularity

MS-DOS kloni

• QDOS (Quick and Dirty Operating System) — CP/M klons, izveidots 1980. gadā, Seattle Computer Products (SCP) priekš jaunajiem procesoriem Intel 808x, to nopirka Microsoft par 50 000 dolāriem un tad Os kļuva par MS-DOS/PC-DOS.
• MS-DOS — разработана Microsoft для IBM PC-совместимых машин.
• PC-DOS — DOS versija no IBM.
• DR-DOS — ОS no Digital Research, vēlāk Novell, Caldera, Siemens AG …; tagad izmanto specifiskos uzdevumos.
• FreeDOS — brīvā DOS, mērķis - 100 % savietojamība ar MS-DOS.
• PTS-DOS — ОS no PhysTechSoft (Krievija).
• ROM-DOS — ОS no Datalight iebūvētajām sistēmām.
• АДОС — padomju klons priekš PC Искра-1030.
• Альфа-ДОС — padomju klons priekš PC ЕС-1840.
• ЯНУС — padomju klons priekš PC ЕС-1840.

Autoru/iekšējas, ne-Unix u.c.

• A2 — jauns nosaukums priekš Bluebottle (skat. arī: AOS)
• AOS — OS kura izveidota "Oberon" projekta ietvaros — operētājsistēma un kompilators)
• AROS (AROS Research Operating System), atvērtā koda OS, tajā skaitā arī priekš x86 procesoriem, idejas pēctecis no AmigaOS
• AtheOS
• Bluebottle — AOS idejas turpinājums, mūsdienu versijas A2.
• CP/M (Control Program/Monitor)
  • CP/M-80 (CP/M priekš Intel 8080/8085 un Zilog Z80 no Digital Research))
  • CP/M-86 (CP/M priekš Intel 8088/86 no Digital Research)
  • MP/M-80 (daudzprogrammu versija CP/M-80 no Digital Research)
  • MP/M-86 (daudzprogrammu versija CP/M-86 no Digital Research)
  • МикроДОС (izveidota PSRS uz CP/M 2.2 bāzes)
• UCSD P-System (portatīvā programmēšanas vide/operētājsistēma/virtuālā mašīna, kuru izstrādāja Kalifornijas universitāšu studenti Sandjego, uzrakstīta PASCAL valodā)
• FLEX9 — no TSC priekš Motorola 6809, FLEX pārmantotāja, strādāja uz Motorola 6800.
• JavaOS — galvenais komponents ir Java VM.
• SSB-DOS — no TSC priekš Smoke Signal Broadcasting, FLEX paveids.
• DESQView daudzuzdevumu iestatījums uz MS-DOS lai palaistu MS-DOS pielikumus daudzuzdevumu režīmā, 1985. gads. Teksta saskarne. Pēdējā versija: 2.70.
• DV/X — DESQView attīstība, saskarne un protokols līdzīgs kā X Window System.
• GEOS (8 bitu, Commodore 64 datoriem); PC/GEOS (16 bitu IBM PC datoriem)
• NewOS open source
• Оберон (operētājsistēma), izstrādāja ETH-Zurich priekš Ceres darba stacijām un Chameleon. Skat. arī Oberon.
• osFree — open source вариант OS/2.
• TripOS, 1978
• VisiOn (pirmais grafiskais lietotāja saskarne priekš PC, komerciālas veiksmes nebija.)
• VME no International Computers Limited (ICL)
• MorphOS (uz Quark mikrokodola, ar API savietojamību AmigaOS 3.1)
• NetWare (no Novell)
• Pick (licencēta un pārsaukta)
• Primos no Prime Computer (dažreiz arī PR1MOS vai PR1ME)
• OSD/XC no Fujitsu-Siemens
• OS-IV no Fujitsu (bāzējas uz MVS no IBM)
• MSP no Fujitsu (OS-IV pēctecis)
• SkyOS — komerciāla OS priekš PC.
• Syllable (attīstījās uz AtheOS bāzes)
• Haiku-OS atvērtā koda BeOS klons
• TinyOS
• TSX-32 daudzudzevumu 32 bitu OS priekš DOS-pielikumiem, daļēji atvasināta no OS/2, DESQView un firmas DEC operētājsistēmām. `1993. gads. Atšķīrās ar pašu ātrāko FAT16 failu sistēmas realizāciju.

Siemens AG

• BS1000
• BS2000
• BS3000 (funkcionāli līdzīga OS-IV un MSP no Fujitsu)
• VM2000
• SINIX — Unix-veidīga OS, agrāk saucās par Reliant UNIX, izveidota uz DC/OSx bāzes
• DC/OSx — DataCenter/OSx, Siemens AG.

«Mājas» OS

• KolibriOS (projekts izveidots uz MenuetOS un tas ietilpst vienā disketē)
• LainOS — projekts bāzēts uz FreeBSD.
• MenuetOS (ietilpst vienā disketē)
• Miraculix
• Panalix
• Syllable (gandrīz pilnībā savietojama ar POSIX)
• Trion Operating System
• Висопсис (VISOPSYS — Vizuālā operētājsistēma)
• UzhOS
• XSKernel — Os kodola projekts ar koda nosaukumu XSystem.
• FOS — mikrokodola OS.
• ExeOS (Os projekts, kas bāzēts uz mikrokodola arhitektūras)
• SymbOS — daudzuzdevumu grafiskā OS priekš Amstrad CPC, Amstrad PCW un MSX.

Priekš БК

OS, kuras strādā uz БК-0010, БК-0010-01, БК-0011 un БК-0011М

• ANDOS
• MK-DOS
• CSI-DOS
• NORD
• ОС БК-11 (variants RT-11)
• AO-DOS
• BASIS
• DOSB10
• PascalDOS
• MicroDOS
• DX-DOS
• HC-DOS
• RT-11
• NORTON-БК
• РАМОН
• KMON
• Turbo-DOS
• BKUNIX

Priekš Spectrum

• +3DOS
• C-DOS
• CP/M
• Doors
• IS-DOS
• PinkFloyd
• TASiS
• TR-DOS

Pielikuma sistēmas

Plaukstdators (PDA)

• Palm OS no Palm Inc; tagad PalmSource
• Pocket PC, Windows Mobile no Microsoft
• EPOC — sākumā no Psion (Lielbritānija), tagad izgatavo Symbian, zem markas Symbian OS.
• Windows CE no Microsoft
• GNU/Linux uz Sharp Zaurus
• PEN/GEOS

Viedtālruņi

• Windows Mobile uz Windows CE bāzes
• GNU/Linux
  • Google Android uz HTC T-Mobile G1;
  • Palm webOS uz Palm Pre;
  • Maemo uz Nokia 770 Internet Tablet, Nokia N800, N810 un Nokia N900;
  • OpenMoko Neo 1973 Neo FreeRunner ierīcēs;
  • MontaVista Mobilinux uz Motorola A760, E680;
  • EZX Linux uz Motorola A1200, A1600, E6;
  • MOTOMAGX uz Motorola ZINE ZN5;
  • LiMo Platform;
  • Access Linux Platform uz Edelweiss;
  • Bada.
• Symbian OS
• IPhone OS — ОS priekš Apple iPhone
• BlackBerry OS
• JavaFX Mobile
• PEN/GEOS, GEOS-SC

Klēpjdatori, mobilās interneta ierīces

• EPOC32 Release 5 uz Psion netBook 1999. gads;
• Microsoft Windows CE uz Psion Teklogix netBook Pro 2003. gadā, uz Elonex Smartbook u.c.
  • Microsoft Windows CE MID в Toshiba JournE;
• GNU/Linux
  • Xandros Linux;
  • Xubuntu;
  • Eeebuntu;
  • Linpus Linux Lite uz Acer Aspire One;
  • Google Android uz Acer Aspire One;
  • Ubuntu Netbook Remix;
  • Moblin for Netbooks;
  • Google Chrome OS.

Maršrutizatori un citas tīkla iekārtas

• CatOS no Cisco
• IOS no Cisco
• IOS XR no Cisco (uz QNX bāzes)
• IPSO no Nokia
• JUNOS no Juniper Networks
• LinkBuilder no 3Com
• MikroTik RouterOS no MikroTik
• PIX OS no Cisco
• RapidOS no Riverstone Networks
• Orix no Avaya

Mikrokontrolieriem, iebūvētajām sistēmām un reālā laika OS

• Contiki
• eCos
• FreeRTOS
• INTEGRITY
• ITRON
• LynxOS
• Montavista Linux
• Nucleus
• QNX
• OS-9 — no Microware
• OS-9000 — no Microware
• OSA — priekš PIc mikrokontrolieriem no Microchip firmas
• OSE no ENEA
• OSEK
• RDOS
• RTEMS opensource (GPL-like licence)
• RTOS
• ThreadX
• TRON OS izveidoja — Ken Sakamura
• uC/OS-II mikrokontrolieriem
• scmRTOS — mikrokontrolieriem
• μClinux
• VxWorks
• Salvo — mikrokontrolieriem

Izdomātas operētājsistēmas

Neeksistējošas operētājsistēmas, kuras ir pieminētas jokos, grāmatās, filmās, datorspēlēs u.c.

• ALTIMIT OS — no .hack visuma.
• Hyper OS — no Patlabor.
• Wheatonix — 1. aprīļa joks.
• Digitronix — no The Hacker Files.
• Luna/X — 1. aprīļa joks no Google 2004. gadā.
• SexLinux — linuxcenter.ru pirmā aprīļa joks.
• Finux — no Nila Stīvensona grāmatas Cryptonomicon.
• Windows Home — no Sergeja Lukjaņenko grāmatu sērijas «Лабиринт отражений».
• Macrohard Nondows Twista — no "Space Rangers 2: Dominators" datorspēles.
• Okna 96 — no multiseriāla «Смешарики».
• REXXOS
• GlaDOS — no spēles Portal.

Skatīt arī

• Operētājsistēma
• Operētājsistēmu izveides hronoloģija

Ārējās saites

• Informācija par operētājsistēmām Dmoz.org