Operacionālais pastiprinātājs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Operacionālais pastiprinātājs μa741
Operacionālā pastiprinātāja ķēdes simbols

Operacionālais pastiprinātājs ir analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu, ko izmanto, piemēram, analogdatoros. Ar operacionālajiem pastiprinātājiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai.

Operacionālā pastiprinātāja galvenie raksturojumi ir šādi:

Apskatot visas iespējas, ko dod operacionālais pastiprinātājs, to var uzskatīt par universālu iekārtu analogsignālu tehnikā.

Pastiprinātāja galveno veicamo funkciju grupas ir šādas:

  • elektrisko signālu pastiprināšana ar noteiktu pārvades funkciju (sakarību statikā un dinamikā starp izejas un ieejas signāliem);
  • matemātiskās darbības ar elektriskajiem signāliem (summēšana, integrēšana, diferencēšana, reizināšana utt.)
  • dažādas formas signālu ģenerēšana;
  • signālu aktīvā filtrācija.

Operacionālā pastiprinātāja uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Operacionālo pastiprinātāju veido kā daudzpakāpju līdzstrāvas signāla pastiprinātāju ar diferenciālu ieeju. Pastiprinātājam ir divi barošanas avoti, kuri veido pozitīvo un negatīvo barošanas spriegumu attiecībā pret avotu kopējo punktu, kuru pieņem par nullpunktu. Šādā pastiprinātājā ieejas un izejas signālus parasti pievieno nullvadam.

Operacionālam pastiprinātājam ir divas ieejas, kuras slēgtas simetriskā diferenciālā tranzistoru pastiprinātāja shēmā.