Orbītas slīpums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija

Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni. Saules sistēmas gadījumā to definē, kā leņķi, ko veido Saules sistēmas debess ķermeņa orbītas plakne ar ekliptikas plakni[1].

Inklināciju izsaka grādos un apzīmē ar i.

Dabīgo un mākslīgo pavadoņu orbītu slīpumus mēra pret tā debess ķermeņa ekvatora plakni, kuru pavadoņi apriņķo. Tā Zemes mākslīgajiem pavadoņiem par atskaites plakni pieņem Zemes ekvatora plakni.

Saules sistēmas planētas riņķo apmēram vienā plaknē. Starp tām izceļas Merkurs ar 7.01° inklināciju. Pundurplanētu Plutona un Erīdas orbītas ir vēl slīpākas: 17.089° [2] un 43,93° [3] attiecīgi.

Planēta Inklinācija
Merkurs 7.01°
Venera 3.39°
Zeme
Marss 1.85°
Jupiters 1.31°
Saturns 2.49°
Urāns 0.77°
Neptūns 1.77°

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Žagars, I.Vilks "Astronomija augstskolām", LU, 2005 ISBN 9984-802-55-8
  2. 134340 Pluto
  3. 136199 Eris (2003 UB313)