Orientēšanās sports

Orientieriste distancē (labajā pusē redzams kontrolpunkts)

Orientēšanās kontrolpunkta apzīmējums

Orientēšanās ir sporta veids, kurā sportistam (visbiežāk skrienot), izmantojot kompasu, ir iespējami īsākā laikā jāatrod kartē atzīmētus un apvidū izvietotus kontrolpunktus. Par kontrolpunktiem parasti izmanto no sarkana un balta auduma izveidotus "lukturus". Atzīmēšanās kontolpunktā notiek ar kompostieri un kontrolkartiņu, bet mūsdienās parasti izmantojot īpašu elektronisko atzīmēšanās sistēmu (populkārākās ir EMIT un SportIdent).

Orientēšanās sacensības parasti notiek mežainos apvidos, bet var notikt arī citur, kur netraucē satiksme (piemēram, sprints bieži notiek pilsētu parkos vai pat apbūvētajā daļā), dažādās valstīs apvidi, kuros notiek orientēšanās sacensības var būt ļoti atšķirīgi.

Sacensību rezultāti tiek apkopoti vairākās grupās, ņemot vērā dalībnieku dzimumu, vecumu, bieži vien arī meistarības līmeni.

Disciplīnas

Pēc kontrolpunktu apmeklēšanas veida

• pavēles distance (punkti jāapmeklē noteiktā secībā),
• izvēles distance (jāatrod noteikts kontrolpunktu skaits, izvēloties to apmeklēšanas secību),
• marķēta distance (nav jāmeklē kontrolpunkti, bet jādodas pa marķētu trasi, kontrolpunktos jāatzīmē to atrašanās vieta kartē),
• taku — O (taku orientēšanās) - tiek veikta orientēšanās distance, kur nonākot kontrolpunkta rajonā, dalībnieks redz vairākus kontrolpunktus, kuriem nedrīkst tuvoties, tā vietā dalībnieks ar leģendas palīdzību, nosaka, kurš karodziņš atbilst patiesajai kontrolpunkta atrašanās vietai un savu atbildi atzīmē kontrolkartiņā.

Orientieristi sprinta distancē

Pēc pārvietošanās veida

Klasiskā orientēšanās notiek sportistam pārvietojoties apvidū ar kājām - skrienot.

Laika gaitā izveidojušies orientēšanās paveidi ar citu pārvietošanās veidu:

• ar velosipēdiem (veloorientēšanās, MTB-O),
• ar slēpēm (Ski-O),
• jāšus uz zirgiem,
• ratiņkrēslos (invalīdiem).

Pēc dalībnieku skaita

• individuālās,
• komandu,
• stafetes.

Pēc diennakts laika

Parasti orientēšanās notiek dienā. Tomēr tiek rīkotas arī īpašas nakts orientēšanās sacensības, dažkārt arī stafešu sacensībās daļa etapu notiek naktī. Rogaininga vai piedzīvojumu sacīkstes parasti notiek 24 stundu garumā, līdz ar to ietver diennakts tumšo laiku.

Pēc distances garuma

Izšķir īsās (sprints), vidējās un garās distances. Notiek sacensības arī īpaši garā orientēšanās maratonā.

Radiniecīgi sporta veidi

• Rogainings - īpašs komandu orientēšanās veids plašā teritorijā, parasti 24 stundu garumā.
• Piedzīvojumu sacīkstes - sporta veids, kurā iekļauti elementi no vairākiem citiem sporta veidiem, tomēr parasti sastīts arī ar orientēšanos apvidū.

Orientēšanās vēsture

Orientēšanās sports izveidojies 19. gadsimta beigās Zviedrijā. Par pirmajām īstajām orientēšanās sacensībām tiek atzītas tās, kas notika 1897. gada 13. maijā Bergenas apkārtnē Norvēģijā. Arī vēlākajos gados šī sporta veida attīstības priekšgalā ir bijušas galvenokārt Zviedrija, Somija un Norvēģija, pēdējos gados arī Šveice.

1961. gadā tika nodibināta Starptautiskā orientēšanās federācija (IOF), sākotnēji to dibināja 10, bet šobrīd ietilpst 67 valstu nacionālās federācijas. Pasaules čempionāti orientēšanās sportā notiek kopš 1966. gada. Sākotnēji tie tika rīkoti vienu reizi divos gados, bet kopš 2003. gada notiek katru gadu. Šobrīd pasaules čempionātu medaļas tiek izcīnītas četrās disciplīnās (sprints, vidējā distance, garā distance, stafete) vīriešiem un sievietēm.

Orientēšanās sports Latvijā

Pirmās orientēšanās sacensības Latvijā notika 1936. gadā. Pēc kara Baltija kļuva par galveno orientēšanās sporta attīstības centru PSRS. 1950. gadu beigās sākās regulāra sacensību rīkošana un 1963. gadā tika nodobināta Latvijas orientēšanās federācija (LOF) . Ilgus gadus LOF prezidents bija Pēteris Apinis, bet šobrīd to vada Jānis Lazdāns. 1991. gadā LOF tika uzņemta Starptautiskajā Orientēšanās federācijā.

1963. gadā Raunas apkārtnē notika arī pirmais Latvijas čempionāts orientēšanās sportā. Šobrīd Latvijas čempionu tituls ik gadus tiek nosakaidrots divos čempionātos četrās galvenajās disciplīnās (sprints, vidējā distance, garā distance, stafete) daudzās grupās pēc dzimuma un vecuma. Savi Latvijas čempionāti notiek arī ziemas orientēšanās, veloorientēšanās un rogaininga cienītājiem.

Populārākās tautas sacensības ir Rīgas apkārtnē notiekošais kluba IK "Auseklis" rīkotais "Magnēts". Šis sacensību seriāls norisinās vairākos desmitos kārtu visas sezonas garumā (pēdējos gados trīs reizes nedēļā), tiek rīkots kopš 1969. gada. Savi tautas sacensību seriāli notiek arī daudzās citās Latvijas vietās. Savukārt masveidīgākās starptautiskās daudzdienu sacensības, kas notiek Baltijā, ir kluba OK "Kāpa" rīkotās Kāpas trīsdienas. Tās ir notikušas jau 24 reizes un parasti pulcē vairāk kā 1500 dalībnieku.

2008. gadā pirmo reizi Latvijā, Ventspils apkārtnē, notika Eiropas čempionāts orientēšanās sportā.

Skatīt arī

• Kāpas trīsdienas - lielākās daudzdienu sacensības Baltijā, notiek Latvijā
• Jukola - lielākās klubu stafetes, notiek Somijā
• Rogainings
• 2011. gada Eiropas jauniešu čempionāts orientēšanās sportā

Ārējās saites

• Starptautiskās Orientēšanās federācijas mājaslapa
• Latvijas Orientēšanās federācijas mājaslapa
• Latvijas sportistu rezultāti Pasaules čempionātos

Orientēšanās klubi Latvijā

• Biedrība A2
• Jelgavas orientēšanās klubs "Alnis"
• Orientēšanās klubs "Alūksne"
• Orientēšanās klubs "Arona"
• Smiltenes orientēšanās klubs "Azimuts"
• Sporta klubs "Briksnis"
• Orientēšanās klubs "Kāpa"
• Orientēšanās sacensības "Magnēts"
• Cēsu orientēšanās klubs "Meridiāns"
• Orientēšanās klubs "Mona"
• Orientēšanās klubs "Ogre"
• Orientēšanās klubs "Purva Bridējs"
• Rīgas Skolēnu Pils (RSP) orientēšanās pulciņš / Sporta klubs "Mežaparks"
• Orientēšanās klubs "Saldus"
• Tukuma ceļojumu un orientēšanās klubs "Silva"
• Dobeles tautas sporta klubs "Sprīdītis"
• Daugavpils orientēšanāšanās klubs "Stiga"
• Kuldīgas tūrisma un orientēšanās klubs "Taka"
• Orientēšanās klubs "Ziemeļkurzeme"
• Ziemeļvidzemes orientēšanās centrs
• Tūrisma un orientēšanās klubs "EKO O"