Orkneju salas
| Orkneju salas Orkney |
|||
| — pašvaldību apgabals — | |||
|
|||
| Administratīvais centrs | Kērkvola | ||
|---|---|---|---|
| Platība | |||
| - Kopējā | 990 km² | ||
| Iedzīvotāji (2010) | |||
| - Kopā | 20 100 | ||
| - Blīvums | 20,3/km² | ||
Orkneju salas (angļu: Orkney Islands, skotu gēlu: Arcaibh) ir Apvienotajai Karalistei piederošs salu arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.
Arhipelāgā ietilpst 70 salas, no kurām apdzīvotas ir 20. Kopējā salu platība ir aptuveni 990 km², no kuriem 523 km² aizņem arhipelāga lielākā sala — Meinlenda.[1] Iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 20 tūkstošiem cilvēku. Lielākā pilsēta ir Kērkvola, kas reizē ir arī salu arhipelāga administratīvais centrs.
Reljefs lielākoties ir paugurains, augstākais punkts — 447 metri vjl. Ģeoloģiski salas primāri ir veidotas no devona smilšakmeņa. Ainavā dominē virsāji, pļavas, kā arī daudzie ezeri. Attīstīta zvejniecība un aitkopība.[1]
Orkneju salas ir apdzīvotas jau vairāk kā 8 tūkstošus gadu. Kā pirmās salas iemītnieces tiek minētas mezolīta un neolīta laikmeta ciltis, kuras vēlāk nomainīja ķeltu ciltis, precīzāk, pikti. 9. gadsimtā salās sāka iespiesties normaņi no mūsdienu Norvēģijas. Ap 875. gadu Norvēģija pakļāva salas un pakāpeniski uzsāka salu kolonizāciju. 1283. gadā Orkneju salās mira Norvēģijas karalis Hākons IV Vecais. 1472. gadā Norvēģija Orkneju un Šetlendas nodeva Skotijai, jo nebija izmaksājusi norunāto pūra naudu.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija, 7. sējums, Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 352. lpp.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Orkneju salas.
