Oskars Perro

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oskars Perro
Oskars Perro 1942. gadā, pēc apbalvošanas ar Dzelzs krustu
Oskars Perro 1942. gadā, pēc apbalvošanas ar Dzelzs krustu
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 26. septembrī
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija, Mazsalaca)
Miris 2003. gada 2. maijā (84 gadi)
Karogs: Kanāda Kanāda
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Obersturmfuhrer (virsleitnants) SS-Obersturmführer.svg
Dienesta laiks 19411945
Valsts Valsts karogs: Vācija Vācija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusts (I un II šķira)

Oskars Perro (1918. gada 26. septembris2003. gada 2. maijs) bija latviešu karavīrs un literāts. Vairāku grāmatu par 2. pasaules karu autors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oskars Perro ir dzimis Mazsalacā. Studējis medicīnu Latvijas Universitātē. Sākoties Vācijas un Padomju Savienības karam, brīvprātīgi piesakās vācu armijā. Viņa ģimene smagi cietusi Baigajā gadā. 1941. gada decembrī nonāk austrumu frontē. 1942. gada janvārī kopā ar nelielu latviešu karavīru grupiņu tiek iesaistīts Holmas cietokšņa aizstāvības kaujās. Kaujas ierindā gandrīz visu laiku līdz cietokšņa atbrīvošanai maijā. Divas reizes ievainots. Par šo kauju laikā izrādīto varonību kļūst par pirmo latvieti 2. pasaules kara laikā, kuru apbalvo ar 2. šķiras dzelzs krustu. Ārstējies kara slimnīcās Kauņā, Minhenē un Garmišpartenkirhenē.

Pēc atgriešanās Rīgā piešķirts veselības uzlabošanas atvaļinājums un pēc tā izbeigšanās paturēts par mācībspēku instruktoru sagatavošanas kursos. 1943. gada pavasarī atkal ievietots Rīgas kara slimnīcā atlikušo šķembu izoperēšanai. Pēc tam dienējis Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štābā un iecelts par šī štāba sakaru virsnieku Rīgas radiofonā. 1944. gada 5. aprīlī Leģiona ģenerālinspektors ģenerālis Rūdolfs Bangerskis komandējis Oskaru Perro kā sakaru virsnieku uz VI armijas korpusa štābu laikā, kad abas latviešu divīzijas cīnījās blakus frontes iecirkņos aiz Opočkas, Veļikajas upes pozīcijās.

VI armijas korpusa komandieris ģenerālis Pfefers-Vildenbruhs ieceļ Perro par savu personīgo adjutantu. Kā tāds viņš piedalās visos korpusa komandiera izbraukumos un iepazīstas ar daudziem štābu virsniekiem un vienību komandieriem. Armijas korpusa štābā pildījis arī pretizlūkošanas daļas priekšnieka amatu.

Pēc 1944. gada jūlija kaujām, kurās praktiski tiek iznīcināta 15. latviešu Waffen-SS divīzija, atkāpšanās rezultātā atgriežas Latvijā. Sakarā ar VI armijas korpusa komandieru maiņu atkomandēts uz 19. latviešu Waffen-SS divīziju. Tur iedalīts štāba virsnieku rezervē. Vēlāk pildījis dienestu majora Ernesta Laumaņa komandētajā 19. divīzijas izlūkbataljonā un dažādās citās divīzijas vienības. Bijis arī divīzijas komandiera ģenerāļa Strekenbaha adjutants. Kurzemes cietokšņa beigu posmā komandējis rotu 43. grenadieru pulkā. Kurzemes kauju posmā arī apbalvots ar I šķiras dzelzs krustu. 1945. gada 27. aprīlī piekto reizi ievainots un 8. maijā vakarā evakuēts no Ventspils uz Vāciju ar pēdējo kuģi Rudolf Albrecht. 12. maijā ierodas ar kuģi Ķīles reidā. Kuģi atstāt angļu iestādes atļauj tikai 30. maijā. Karu beidzis virsleitnanta dienesta pakāpē.[1]

Pēc atveseļošanās atsāk studijas. Vispirms Vācijā, bet no 1948. gada Kanādā. Aktīvi iesaistās trimdas latviešu kultūras dzīvē. Publicējis vairākas autobiogrāfiskas grāmatas par 2. pasaules karu. Oskars Perro bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Cursica biedrs.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Holmas cietoksnis (1982.)
  • Vēstures veidotāji (1985.)
  • Neuzvarēto traģēdija (1987.)
  • Karavīksnes lokā (1988.)
  • Dvēseļu cietokšņi (1997.)

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Oskars Perro. Holmas cietoksnis. New York. 1982. 207. lpp.