Osmaņu impērijas flote

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Osmanli-nisani.svg
Sipahi - Akindži - Timarioti - Janičāri
- Nizam-ı Cedid
Flote - Gaisa spēki
Konflikti: Eiropā - ar krieviem - Tuvie Austrumi - aplenkumi un iebrukumi
Skatīt arī: Reformas - Jūrniecības līgumi - Kapteiņi pašā - Mehteru orķestris
Osmaņu galera, 15. gs. miniatūra.

Osmaņu flote bija lielākie jūras spēki Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Sarkanajā jūrā, Persijas jūras līcī un Indijas okeānā. Turku flote iekļuvusi daudzu valstu vēstures grāmatās — Britu salās, Islandē, Ņūfoundlendā, Indijā, Indonēzijā un Malaizijā.

Osmaņu impērija floti sāka attīstīt 14. gs. beigās, kad tika ieņemta Konstantinopole. Aptuveni simt gadu Osmaņu flote bija ietekmīgākais jūras spēks, jo kontrolēja visu Vidusjūru.

Pirmo lielāko kristiešu uzvaru pār Osmaņu floti iezīmē Lepanto kauja (1571) un tā bija simboliska zīme osmaņiem, kas ziemas laikā pārveidoja savu floti, lai atgūtu pilnīgu kontroli Vidusjūrā. Līdz jaunāku kaujas kuģu ieviešanai 18. gs. Eiropā, Osmaņu flote noturēja savu pozīciju kā ietekmīgs jūras spēks.

Sākot ar 19. gs. vidu, sultāni centās izveidot modernu floti. Sākot ar 1860. gados ieviestajiem bruņukuģiem, flotē līdz Pirmajam pasaules karam tika ieviesti līnijkuģi, kreiseri un mīnu kuģi. Tomēr, neskatoties uz modernizāciju, Osmaņu flote tālu atpalika no savas sabiedrotās — Vācijas flotes.

1915. gadā, neskatoties uz to, ka flote vairs nebija tik spēcīga, pateicoties spēcīgajai turku aizsardzības līnijai un turku kareivju neatlaidībai, britu un franču flotes nevarēja izrauties cauri Dardaneļiem (Gallipoli jūras šaurums, turku valodā: Çanakkale Boğazı), jo ļoti labi apzinājās, ka tā ir vienīgā iespēja pasargāt Konstantinopoli. Pēc kara Osmaņu floti samazināja līdz vienkāršas krasta apsardzes apmēriem.

Vairākām tautām turku flote joprojām ir atstājusi savu iespaidu uz vēsturisko apziņu: franči, alžīrieši, tunisieši un lībieši turkus uztver kā sabiedrotos, bet maltieši, itāļi, portugāļi un spāņi — kā ienaidniekus. Vairākās eiropiešu pilīs joprojām apskatāmas vairākas freskas un zīmējumi, kuros attēlota Osmaņu flote (Pitti pils Florencē, Dodža pils Venēcijā u.c.).

Slavenākie admirāļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kemals reiss, divreiz uzvarēja Venēcijas floti — Lepanto pirmajā kaujā (1499) un Lepanto otrajā kaujā (1500);
  • Barbarossa Hajreddins pašā, uzvarēja Svētās Romas impērijas Kārļa V Svēto savienību Prevezas kaujā (1538) un Kārli V pie Alžīrijas (1541);
  • Turguts reiss, uzvarēja Kārli V Ponzas kaujā (1552);
  • Pijale pašā, uzvarēja Spānijas Filipa II Svēto savienību Djerbas kaujā (1560)
  • Oručs reiss, ieviesa Osmaņu pārvaldi Āfrikas ziemeļos, kas turpinājās četrus gadsimtus;
  • Salihs reiss, iekaroja Maroku (1553) un paplašināja Osmaņu teritoriju līdz Atlantijas okeānam;
  • Ulučs Ali reiss, atjaunoja turku pārspēku pēc Lepanto kaujas (1571);
  • Murats reiss vecākais, karoja ar portugāļiem Indijas okeānā (15521554) un Atlantijas okeānā iekaroja Lancarotas salu un Kanāriju salas;
  • Sejdi Ali reiss, karoja ar portugāļiem Indijas Okeānā (1554);
  • Murats reiss jaunākais, uzbruka Spānijas, Portugāles, Francijas, Holandes, Britu salu, Šetlandes salu, Farēru salu, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Grenlandes un Ņūfoundlendas krastiem (16271631).

Kartogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piri reiss, turku admirālis un kartogrāfs, izgatavoja navigācijas kartes un grāmatas, tai skaitā pirmo pasaules karti (1513), kas ir viena no vecākajām saglabātajām Amerikas kartēm un, iespējams, vienīgā vecākā izdzīvojusī Antarktīdas karte. Šī karte uzzīmēta trīs gadsimtus pirms Antarktīdas kontinents oficiāli tika vispār atklāts. 1513. gada pirmā pasaules karte un 1528. gada otrā pasaules karte, kuras zīmējis Piri reiss, glabājas Stambulā, Topkapi pils bibliotēkā. Pārējie Piri reisa darbi glabājas Turcijas Flotes muzejā.