Otas astes pingvīni
| Otas astes pingvīni Pygoscelis (Wagler, 1832) | |
|---|---|
 Zodasiksnas pingvīnu (Pygoscelis antarctica) pāris | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Pingvīnveidīgie (Sphenisciformes) |
| Dzimta | Pingvīnu dzimta (Spheniscidae) |
| Ģints | Otas astes pingvīni (Pygoscelis) |
 Otas astes pingvīni Vikikrātuvē | |
Otas astes pingvīni jeb Antarktikas pingvīni (Pygoscelis) ir viena no pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģintīm. Šajā ģintī apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1]
Otas astes pingvīnu ģints sugas mājo Antarktīdā un tuvējās kontinenta salās. Adeles pingvīns (Pygoscelis adeliae) tāpat kā imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir īstens Antarktīdas iemītnieks.[2] Visas ģints sugas ir plaši izplatītas, turklāt džentū pingvīns (Pygoscelis papua) ir visbiežāk sastopamais pingvīns pasaulē.[2]
Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mitohondriālie un DNS pētījumi liecina, ka otas astes pingvīnu ģints atdalījusies no karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes) pirms apmēram 38 miljoniem gadu. Visjaunākā suga ģintī ir Adeles pingvīns, kas no pārējiem atdalījās pirms 19 miljoniem gadu.[3]
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Otas astes pingvīni ir vidēji lieli jūrasputni. Lielākais ģintī ir džentū pingvīns,[2] kura lielākie indivīdi var sasniegt 90 cm,[4] bet masa 5,6 kg.[5] Mazākais ģintī ir zodasiksnas pingvīns,[2] kura mazāko indivīdu ķermeņa garums ir 46 cm, bet masa 4 kg.[6] Kā visi pingvīni šīs ģints sugas ir labi peldētāji. To nodrošina pingvīnu ķermeņa plūdlīnijas - liela galva, īss kakls un proporcionāli garš ķermenis ar smailu asti. Turklāt džentū pingvīns ir ātrākais peldētājs visā pingvīnu dzimtā. Tā peldēšanas ātrums sasniedz 36 km/h.[7]
Otas astes pingvīni bieži izdēj 2 olas. Turklāt lielākā daļa izaudzina abus mazuļus. Ligzdas it vienkārši akmens gredzeni. Akmeņi, ko var izmantot ligzdas būvniecībā, pingvīniem ir liels dārgums. Riesta laikā tie viens otram piedāvā akmeni kā dāvanu. Kā arī akmeņi tiek zagti no kaimiņu ligzdām.[8]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Otas astes pingvīnu ģints (Pygoscelis)
- Adeles pingvīns (Pygoscelis adeliae)
- Džentū pingvīns (Pygoscelis papua)
- Zodasiksnas pingvīns (Pygoscelis antarcticus)
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Adeles pingvīns
(Pygoscelis adeliae) -
Zodasiksnas pingvīns
(Pygoscelis antarctica)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «World Bird List: Kagu, sunbittern, tropicbirds, loons, penguins, petrels, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 6. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Brush Tailed Penguins (Pygoscelis) "Bottom-legged"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. martā. Skatīts: 2011. gada 4. decembrī.
- ↑ Multiple gene evidence for expansion of extant penguins out of Antarctica due to global cooling
- ↑ Gentoo Penguin, Pygoscelis papua
- ↑ Gentoo Penguin
- ↑ «Penguin species». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. decembrī.
- ↑ Gentoo Penguins, Pygoscelis papua
- ↑ «BBC: Brush-tailed penguins». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 2. martā. Skatīts: 2011. gada 4. decembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Otas astes pingvīni |