Oto Štrasers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oto Štrasers
Otto Strasser
Oto Štrasers
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 10. septembrī
Bavārija
Miris 1974. gada 27. augustā (76 gadi)
Minhene
Tautība vācietis

Oto Štrasers (vācu: Otto Strasser, 1897. gada 10. septembris1974. gada 27. augustā) bija vācu politiķis, kas NSDAP pārstāvēja kreiso spārnu. Kopā ar brāli Georgu Štraseru viņi izveidoja savu frakciju NSDAP iekšienē, kura vēlāk atšķēlās no NSDAP, izveidojot Melno fronti.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

O. Štrasers piedzima Bavārijā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā, kurā vairākkārt apbalvots. 1919. gadā atgriezies dzimtajā Bavārijā, kur iestājies brīvkorpusā. Tā sastāvā piedalījās komunistu apspiešanā Bavārijā, lai arī tajā pašā laikā iestājās Sociāldemokrātu partijā. 1920. gadā viņš pievienojās opozīcijai pret Kapa puču. 1935. gadā Štrasers iestājās NSDAP, kur viņa brālis bija biedrs jau vairākus gadus. Viņš darbojās brāļa vadītāja avīzē un vēlāk uzņēmās partijas ziemeļu reģionu nodaļu vadīšanu kopā ar brāli Georgu Štraseru un Jozefu Gebelsu. Viņš piedāvāja partijas programmu padarīt vairāk sociālistisku. Oto Štrasers atbalstīja streikus, banku un uzņēmumu nacionalizāciju. Viņš uzstājās arī par ciešu sadarbību ar Padomju Savienību. Ādolfs Hitlers šīs nostādnes uzskatīja par pārāk radikālām un Štraseru frakcija cieta sakāvi 1926. gadā. Gebelss pārgāja Hitlera pusē, bet brāļi Štraseri turpināja būt vadošie partijas kreisā spārna pārstāvji līdz 1930. gadam, kad tika izslēgti no partijas.

Pēc izslēgšanas O. Štrasers nodibināja pats savu partiju, kas saucās Melnā fronte. Partijas ideoloģija bija tuva nacistu paustajai, tomēr Štrasera ietekmē tā bija krietni kreisāka. 1933. gadā, kad Hitlers nāca pie varas Vācijā, partijas turpmāka darbība nebija iespējama. Štrasers devās trimdā. Lielākā daļa no nacistu kreisā spārna pārstāvjiem tika iznīcināti vai represēti Garo dunču nakts laikā 1934. gadā. Garo dunču naktī gāja bojā arī Štrasera brālis. Oto trimdā izveidoja Brīvo vāciešu kustību.

Sākotnēji Štrasers devās uz Austriju, bet pēc tam uz Prāgu, Šveici un Franciju. 1940. gadā, atstājis sievu un bērnus Šveicē, viņš devās uz Bermudu. 1941. gadā Štrasers emigrēja uz Kanādu, kur viņš apmetās Monreālā. Vēlāk viņš apmetās vēl citās Kanādas vietās, kur strādāja dažādus darbus. Pēc Otrā pasaules kara O. Štraseram ilgāku laiku tika liegts iebraukt Vācijas teritorijā, jo viņš vēl joprojām atbalstīja vairākas nacionālsociālistu doktrīnas un bija pazīstams nacistu ideologs.

1955. gadā viņam beidzot atļāva iebraukt Vācijā un apmesties Minhenē. 1956. gadā viņš nodibināja Vāciešu Sociālo Savienību, bet tā nespēja iegūt jūtamu atbalstu. Līdz pat savai nāvei viņš turpināja aktīvi propagandēt neonacistiskās idejas un atbalstīt šīs ideoloģijas kustības. 1974. gadā Oto Štrasers aizgāja aizsaulē.