Oto Skorceni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oto Skorceni
Otto Skorzeny
Oto Skorceni 1943. gadā
Oto Skorceni 1943. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 12. jūnijā
Vīne, Austroungārija
(mūsdienās Karogs: Austrija Austrija)
Miris 1975. gada 5. jūlijā (67 gadi)
Madride, Karogs: Spānija Spānija
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe SS oberšturmbanfīrers
Dienesta laiks 1939–1945
Valsts Trešais reihs
Struktūra Waffen-SS
Komandēja 502. SS Jēgeru bataljons
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub)
Izglītība Vīnes Tehniskā universitāte

Oto Skorceni (vācu: Otto Skorzeny; dzimis 1908. gada 12. jūnijā, miris 1975. gada 5. jūlijā) bija SS oberšturmbanfīrers Otrā pasaules kara laikā. Viens no pazīstamākajiem vācu diversantiem. Pazīstamākā Skorceni vadītā operācijas bija Benito Musolīni atbrīvošana no gūsta 1943. gada septembrī.

Dzimis Vīnē, vidusšķiras ģimenē. Studēja Vīnes Tehniskajā universitātē. 1931. gadā O. Skorceni iestājās Austrijas nacistu partijā. Anšlusa laikā izglāba Austrijas prezidentu Vilhelmu Miklasu no nošaušanas. Pēc Otrā pasaules kara sākuma brīvprātīgi iestājās Waffen-SS karaspēkā. Karoja Polijā, Nīderlandē, Francijā, Balkānos, PSRS.

1943. gada aprīlī O. Skorceni tikās ar SS ārējās izlūkošanas vadītāju Valteru Šellenbergu un tika iecelts par diversantu daļas (vēlāk sauktas par 502. SS Jēgeru bataljonu) komandieri. Vadīja Benito Musolīni atbrīvošanu no ieslodzījuma 1943. gada septembrī (Unternehmen Eiche). 1943. gada oktobrī-novembrī viņš centās Teherānā noorganizēt Staļina, Čērčila un Rūzvelta nogalināšanu. 1944. gada maijā Skorceni vadīja neveiksmīgu operāciju Broza Tito neitralizēšanai. 1944. gada oktobrī vadīja Ungārijas diktatora Mikloša Horti dēla nolaupīšanu, piespiežot to atteikties no varas Ferenca Sālaši labā. Karam tuvojoties beigām, organizēja Werwolf vienības un ODESSA tīklu. 1945. gada 16. maijā pie Zalcburgas padevās amerikāņiem.

1947. gadā O. Skorceni tika tiesāts Dahavas prāvā, tomēr netika notiesāts. 1948. gada 27. jūlijā izbēga no apcietinājuma un caur Franciju devās uz Madridi. Dzīvodams Spānijā noorganizēja vairākas neonacistu organizācijas, plānoja izveidot īpašu karaspēku, ko liktu lietā, ja PSRS uzbruktu Rietumvācijai. Slepeni konsultēja Ēģiptes, Argentīnas, Dienvidāfrikas, Lībijas un Grieķijas varas iestādes. Miris no vēža 1975. gadā.