Oto fon Bismarks
| Oto fon Bismarks | |
| Otto von Bismarck | |
|
|
|
| Amatā 1871. gada 21. marts — 1890. gada 20. marts |
|
| Monarhs | Vilhelms I, Frīdrihs III, Vilhelms II |
|---|---|
| Priekštecis | - |
| Pēctecis | Leo fon Kaprivi |
|
9. Prūsijas karalistes ministru prezidents
|
|
| Amatā 1862. gada 23. septembris — 1873. gada 1. janvāris |
|
| Monarhs | Vilhelms I |
| Priekštecis | Ādolfs cu Hohenlohe-Ingelfingens |
| Pēctecis | Albrehts fon Roons |
|
11. Prūsijas karalistes ministru prezidents
|
|
| Amatā 1873. gada 9. novembris — 1890. gada 20. marts |
|
| Priekštecis | Albrehts fon Roons |
| Pēctecis | Leo fon Kaprivi |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1815. gada 1. aprīlī Šēnhauzene, Prūsijas karaliste (tagad Saksija-Anhalte, |
| Miršanas dati | 1898. gada 30. jūlijā Frīdrihsrūe, Aumīle, Vācijas impērija (tagad Šlēsviga-Holšteina, |
| Apglabāts | mauzolejā Frīdrihsrūē, Šlēsviga-Holšteina, |
| Politiskā partija | nav |
| Dzīvesbiedrs (e) | Johanna fon Putkamera |
| Reliģija | luterisms |
| Paraksts | |
Oto Eduards Leopolds, Bismarkas princis, Lauenburgas firsts (vācu: Otto Eduard Leopold von Bismarck-Schönhausen, dzimis 1815. gada 1. aprīlī, miris 1898. gada 30. jūlijā), zināms vienkārši kā Oto fon Bismarks, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas politikā no 1860. gadiem līdz tika atbrīvots no darba 1890. gadā. Kā Prūsijas karalistes ministru prezidents (1862–1890) viņš īstenoja Vācijas apvienošanu, kuras rezultātā izveidojās Vācijas impērija. Oto fon Bismarks bija pirmais apvienotās Vācijas kanclers. No 1867. gada viņš bija Ziemeļvācijas konfederācijas kanclers un, kad 1871. gadā tika proklamēta Vācijas impērija, viņš kalpoja kā tās pirmais kanclers līdz 1890. gadam. Viņš bija arī Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs.
1883. gada 15. jūnijā, izdodot likumu par apdrošināšanu pret slimībām, Bismarks izveidoja pasaulē pirmās slimo kases. Pēc imperatora Vilhelma II kronēšanas 1888. gadā jaunais imperators Bismarku aizvadīja pensijā.
Bismarka mērķi bija vienotas vācu valsts, kurā dominētu Prūsija, izveidošana un šīs valsts dominējošā stāvokļa panākšana Centrāleiropā. Abi šie mērķi tika sasniegti pēc Francijas—Prūsijas kara 1870. gadā, kad tika sagrauta Francijas varenība Eiropā un izveidota Vācijas impērija.