Oto fon Luterbergs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".

Oto fon Luterbergs (vācu: Otto von Lutterberg, latīņu: Otho von Rodenstein) arī Otons Rodenšteins bija Livonijas ordeņa mestrs no 1266. gada līdz 1270. gada 16. februārim, kad krita kaujā pret lietuviešiem un zemgaļiem uz ledus pie Karūzes kaujā (starp Muhu salu un Sāmsalu).

Hronikas liecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova Livonijas hronika par mestru Oto raksta:

RussowChronicle.jpg

Otonu Rodensteinu iecēla par mestru 1272. gadā. Šis mestrs veda lielu karu ar krieviem. Izrādījās, ka ienaidnieks bija daudz stiprāks, nekā to varēja paredzēt. Kad abi kaŗaspēki satikās, mestris ar Dieva palīgu uzvarēja un nokāva vairāk kā 5000 krievu un pārējos piespieda bēgt. Šinī kaujā krita Tērbatas biskaps Aleksandrs un daudzi kristīgie. Pēc šīs uzvaras mestris ar 18.000 kājniekiem un dažiem tūkstošiem kuģos devās uz Krieviju, laupīja, dedzināja, ieņēma Izborskas cietoksni un nodedzināja 2 pilsētas. Pēc tam viņš aplenca Pliskavu. Šis kaŗš ar Maskavas un Novgorodas kņaza starpniecību beidzās ar mieru, un mestris atstāja Krieviju.


Nākošā gadā mestris kaŗoja ar leišiem un zemgaļiem, kuŗi bija uzbrukuši Sāmsalai un izdarījuši lielus postījumus. Mestris Otons, Dānijas ķēniņa vietturis Rēvēlē, Zigfrids, Tērbatas biskaps Fridriķis un Leales biskaps Hermanis satikās ar leišiem uz ledus, kur notika ļoti liela kauja ar abpusīgiem lieliem zaudējumiem. Mestris Otons, 52 ordeņbrāļi un 600 vācu krita kaujā. Leales biskaps Hermanis tika ievainots. Leiši guva uzvaru un devās pa ledu uz mājām ar lielu laupījumu. Tas bija 1274.gadā".


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Konrāds fon Manderns
Livonijas Ordeņa mestrs
1266. gads — 1270. gads
Pēctecis:
Andreass no Vestfālenes