Otomārs Oškalns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Otomārs Oškalns
Otomārs Oškalns 1944. gadā
Otomārs Oškalns 1944. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 12. aprīlī
Flag of Russia.svg Krievijas impērija, Skujenes pagasts
Miris 1947. gada 1. septembrī (43 gadi)
Valsts karogs: Latvija Latvijas PSR, Rīga
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Jaunākais leitnants
Dienesta laiks 1942.— 1944.
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Padomju partizāni
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Padomju Savienības varoņa nosaukums, Ļeņina ordenis, Tēvijas kara ordenis (II pakāpe)
Izglītība Bērzaines skolotāju seminārs, Skolotāju institūts Rīgā (1925. gadā)
Cits darbs politiskā darbība pēc kara

Otomārs Aleksandrs Oškalns[1] (segvārds Mazais; 1904. gada 12. aprīlis1947. gada 1. septembris) bija Sarkanās armijas partizāns, Padomju Savienības Varonis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Skujenes pagasta Kaives muižā laukstrādnieku ģimenē.[2] 1921. gadā iesaistījies komunistiskajā pagrīdē, kurā darbojās līdz pat Latvijas okupācijai. Pabeidzis Bērzaines skolotāju semināru. 1925. gadā pabeidza skolotāju institūtu Rīgā un pēc tam strādāja par pedagogu. Mācību laikā iesaistījies komjaunatnē. Dienējis Latvijas armijas flotē obligātajā militārajā dienestā. Pēc tam strādājis Ropažu pagastā par skolotāju.[3] 1934. gadā apcietināts un ieslodzīts darba nometnē Liepājā. Komunistiskās partijas biedrs no 1939. gada. 1940. gadā bija Latvijas komunistiskās partijas Jēkabpils apriņķa komitejas otrais sekretārs. 1940. gadā ievēlēts Latvijas Tautas saeimā (no 1940. gada augusta pārsaukta par Latvijas PSR Augstāko Padomi).

1942. gadā Krievijas PFSR teritorijā tika sagatavots partizānu darbībai. Sūtot uz Latviju, viņam tika piešķirta jaunākā leitnanta pakāpe. Šī pakāpe viņam palika līdz pat partizānu gaitu beigām. Bija iecelts par partizānu pulka "Par Padomju Latviju" komisāru. Piedalījās tās reidā Latvijas teritorijā. Pēc tās sakāves atgriezās PSRS kontrolētajā teritorijā un 1942. gadā piedalījās Atsevišķās partizānu vienības formēšanā. No 1942. gada decembra bija partijas pilnvarotais un komisārs tajā.

No 1943. gada oktobra partizānu izlases vada komisārs. Ar to viņš pārcēlās Daugavas kreisajā krastā, kur nostiprinājās un uzsāka partizānu darbību (galvenokārt Jēkabpils apriņķī). 1944. gadā, izveidojoties 3. Latvijas partizānu brigādei, tika iecelts par tās komandieri. Ar to viņš darbojās Jēkabpils un vēlāk Bauskas apriņķos. Reizē viņš bija arī LKP CK Operatīvās grupas loceklis. 1944. gada 28. jūnijā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma lēmumu par Padomju Savienības varoņa nosaukuma piešķiršanu O. Oškalnam, par prasmīgo vadību un personīgo varonību un vīrišķību. Viņš tika apbalvots arī ar Ļeņina ordeni un ar Tēvijas kara ordeņa II pakāpi.[3]

Pēc tam, kad PSRS bija atkārtoti okupējusi Latvijas teritoriju, O.Oškalns 1944. gadā tika iecelts par Latvijas Komunistiskā partijas (LK(b)P) Rīgas apriņķa komitejas pirmo sekretāru. No 1946. gada bija Latvijas PSR Tehnisko kultūru ministrs. Tajā pašā gadā ievēlēts PSRS Augstākajā padomē no Latvijas PSR. Pēc tam strādājis Rīgas Latvijas komunistiskās partijas Centrālās komitejas aparātā. 1947. gada 1. septembrī Otomārs Oškalns nomira Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos. Viņam par godu tika nosauktas vairākas ielas Latvijas PSR, kā arī uzstādīti pieminekļi — bistes Rīgā, Jēkabpilī, Liepnā.[4]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]