Otrmutnieki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Otrmutnieki
Deuterostomia (Grobben, 1908)
Jūras gurķis (Cucumaria miniata) filtrē planktonu.
Jūras gurķis (Cucumaria miniata) filtrē planktonu.
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Apakšvalsts Eimetazoji (Eumetazoa)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Otrmutnieki (Deuterostomia)
Iedalījums

Otrmutnieki (Deuterostomia) ir bilaterālo dzīvnieku apakšnodalījums. Pie otrmutniekiem tiek pieskaitīts arī hordaiņu tips, ieskaitot augstāk attīstītos organismus - mugurkaulniekus. Otrmutniekiem embrionālajā attīstības stadijā primārās mutes (blastoporas) vietā izveidojas anālā atvere, bet mute neatkarīgi izveidojas ķermeņa priekšējā daļā. Otrmutniekiem ir sekundārais ķermeņa dobums — celoms.

Pamatīpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Radiāla drostalošanās,
  • Ānuss veidojas blastoporas vietā, mute nav saistīta ar blastoporu (no šejienes nosaukums — otrmutnieki),
  • Sastopams epitēlijs ar skropstiņām,
  • Sastpams mezodermāls un entodermāls iekšējais skelets,
  • Kermeņa sekundārais dobums dalās trijos nodalījumos, reizēm metamērs,
  • Nervu sistēma ektodermālu cauruļveida vai stiegrveida nervu veidā, virsrīkles gangliju nav.

Filoģenēze[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrmutnieku izcelšanās nav skaidra. Iespējams tie izveidojās no radiāli simetriskajiem dzīvniekiem (zarndobumaiņiem), neatkarīgi no pirmmutniekiem. Pēc citām hipotēzēm otrmutnieku senči bija viena no primitīvajām pirmmutnieku (zemāko tārpu) grupām.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrmutnieku apakšnodalījums ir pārstāvēts ar 4 mūsdienu dzīvnieku tipiem. Šajā grupā ir virs 83000 sugu. Reizēm saržokļaiņus pieskaita pie pirmmutniekiem. Savukārt pie otrmutniekiem reizēm tiek pieskaitītas ksenoturbellīdas (agrāk ietilpa plakantārpu tipā). Atsevišķi zinātnieki otrmutnieku apakšnodalījumu dala divās lielākās grupās (Coelomopora un Chordonia).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.