Outokumpu (uzņēmums)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Outokumpu Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma kalnrūpniecība, metalurģija
Dibināts 1932. gads
Galvenais birojs Espo, Karogs: Somija Somija
Galvenās personas Mika Seitovirta (izpilddirektors)
Jorma Ollila (padomes priekšsēdētājs)
Produkti nerūsošais tērauds
Darbinieki 8100 (2010. gada beigās)
Mājaslapa outokumpu.com

Outokumpu Oyj ir Somijas uzņēmums, kas ražo nerūsošā tērauda izstrādājumus. Dibināts 1932. gadā.

Outokumpu sastāv no trīs biznesa sfērām: Vispārējais nerūsošais tērauds, Specializētais nerūsošais tērauds un Ferrohroms.

Uzņēmums tiek kotēts Helsinku biržā. Lielākais akciju turētājs ir valstij piederošā investīciju kompānija Solidium ar 30,8 %.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Outokumpu pirmsākumi meklējami 1910. gadā, kad Outokumpu apkārtnē, Ziemeļkarēlijā tika atklāta vara rūda. 1914. gadā tika izveidots kopuzņēmums Outokumpu Kopparverk, kura īpašnieki bija valsts un privāts investors Hackman & Co., bet tie nespēja vienoties par projekta tālāku attīstību. Pirmais pasaules karš un finansiālas grūtības kavēja efektīvu rūdas ieguvi. 1917. gadā atradnes tika iznomātas Norvēģijas uzņēmumam Hybinette, kas ilga trīs gadus. 1924. gadā atradnes pārgāja Somijas valsts īpašumā, pārpērkot akcijas no Hackman. 1928. gadā tika uzbūvētas modernas šahtas un rūdas apstrādes rūpnīca.

1932. gadā tika dibināts jauns uzņēmums Outokumpu Oy, kas piederēja valstij ar 75 %. 1935. gadā Imatrā tika atklāta vara elektriska kausēšanas rūpnīca, tajā laikā lielākā pasaulē. Pori tika uzcelta metālapstrādes rūpnīca, kur tika rafinēti no Imatras nogādātie vara izstrādājumi un izveidoti pusfabrikāti stiepļu, plākšņu un stieņu veidā. Šeit tika ražoti arī citu metālu izstrādājumi.

1944. gadā, Turpinājuma kara laikā, kad PSRS pārrāva Somijas aizsardzības līnijas, kausētava no Imatras tika pārvietota uz rietumiem, Harjavaltā. Pārvietošanas darbi notika rekordīsā laikā, un pēc sešiem mēnešiem kausētava atsāka darbu. Pēc kara Outokumpu PSRS piegādāja metāla izstrādājumus Somijas kara reparāciju programmas ietvaros.

Pēckara apstākļos, kad trūka elektroenerģijas, Outokumpu meklēja alternatīvas elektroeneroietilpīgajai vara kausēšanai. 1949. gadā Harjavaltas rūpnīcā atklāja revolucionāru procesu, kuru nosauca par uzliesmojuma kausēšanu (somu: Liekkisulatus). Šajā procesā karstumu ieguva, sadedzinot dzelzi un sēru, kuru satur rūda. Uzliesmojuma kausēšana tika izmantota arī citos Outokumpu metalurģiskajos procesos. Interese par uzliesmojuma kausēšanas metodi radīja lielu interesi visā pasaulē, un pirmā ārzemju licence tika pārdota 1954. gadā. Līdz 1951. gadam 49 % uzņēmuma akciju ieguva sociālās apdrošināšanas aģentūra KELA.

Jaunas niķeļa, cinka un vara atradnes Somijā 1950. un 1960. gados ļāva Outokumpu kļūt par daudzmetālu uzņēmumu. Daudzas rūdas bija zemas kvalitātes, bet Outokumpu pētījumi ļāva pielietot efektīvu metāla iegūšanu. 1960. un 1970. gados Harjavaltā tika uzcelti niķeļa apstrādes cehi, bet cinka un kobaltaKokolā.

1960. gadā Outokumpu sāka apgūt lielu hroma iegulu Kemi. Tornio tika uzcelta ferohroma kausētava. Tā kopā ar Harjavaltas niķeļa rūpnīcu Outokumpu ļāva sākt nerūsošā tērauda ražošanu. 1976. gadā Tornio tika uzcelta tērauda kausētava un aukstā velmētava. Dekādi vēlāk tika uzcelta karstā velmētava.

1970. gados Outokumpu sāka ražot iekārtas pārdošanai, kas vajadzīgas rūdu rafinēšanai un kausēšanai.

1980. gados sāka izsīkt Somijas metālu atradnes, tāpēc Outokumpu pārnesa darbību ārpus valsts. Īrijā tika iegūtas Tara cinka raktuves, Zviedrijā — Viscaria vara raktuves. ASV, Zviedrijā un Spānijā tika iegūti metāla pusfabrikātu ražošanas uzņēmumi.

2000. gadā Outokumpu nolēma turpmāk koncentrēties tikai uz nerūsošā tērauda ražošanu. Tika pārdotas tā vara un cinka ieguves operācijas. Vēlāk pārdots arī viss vara produktu bizness. Tornio rūpnīcas jauda tika dubultota.

2001. gada janvārī Outokumpu savu tērauda ražošanu apvienoja ar Zviedrijas — Anglijas kopuzņēmumu Avesta Sheffield. Jaunā uzņēmuma nosaukums bija AvestaPolarit Oyj Abp ar galveno biroju Stokholmā un piederēja Corus Group plc, kuru veidoja Zviedrijas investori un Outokumpu. Tajā laikā AvestaPolarit kļuva par trešo lielāko nerūsošā tērauda ražotāju pasaulē un izlika savas akcijas Stokholmas un Helsinku biržā. Līdz 2004. gadam Outokumpu pārpirka Corus akcijas un pilnībā ieguva AvestaPolarit.[1]

2001. gada septembrī no Vācijas uzņēmuma Lurgi tika iegādāta metalurģijas nodaļa Lurgi Metallurgie, kas tika iekļauta Outokumpu Technology.

2003. gadā Outokumpu cinka un vara kausētavas tika apvienotas ar Zviedrijas uzņēmumu Boliden AB, Outokumpu kļūstot par Boliden AB mazākuma daļu turētāju. 2005. gadā Outokumpu pārdeva sava akcijas Boliden AB.

2005. gada aprīlī Outokumpu pārdeva savu vara izstrādājumu nodaļu Outokumpu Copper Products Oy privātkapitāla firmai Nordic Capital; 2006. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Luvata Oy.

2006. gada oktobrī Outokumpu tehnoloģiju nodaļa Outokumpu Technology Oyj tika pārdota ārējiem investoriem. Pēc tam tā akcijas sāka kotēt Helsinku biržā. Outokumpu daļa Outokumpu Technology Oyj palika 12 %. 2007. gada aprīlī Outokumpu Technology Oyj mainīja nosaukumu uz Outotec Oyj.

2008. gada aprīlī Outokumpu pārdeva savu atlikušo vara cauruļu ražotāju Cupori.

2012. gada 31. janvārī tika paziņots, ka Outokumpu iegādāsies Vācijas uzņēmuma ThyssenKrupp AG nerūsošā tērauda nodaļu Inoxum par 2,7 miljardiem eiro, tādējādi kļūstot par lielāko nerūsošā tērauda ražotāju Eiropā.[2] Novembrī Eiropas Savienības komisija apstiprināja iegādi. Darījums pabeigts 28. decembrī.[3]

2013. gada 26. novembrī Outokumpu pārdeva elektrības sadales tīklu Tornio investīciju fondam InfraVia European Fund II, kuru pārvalda Francijā bāzēts investīciju uzņēmums OFI InfraVia.[4]

Outokumpu Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gada 4. decembrī reģistrēta Outokumpu Igaunijas meitasuzņēmuma Outokumpu Baltic Oü Latvijas filiāle. [5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]