Pēdējais Lāčplēsis
| Pēdējais Lāčplēsis | |
|---|---|
 "Pēdējais Lāčplēsis" plakāts | |
| Režisors | Jānis Vingris |
| Producents | Jānis Vingris |
| Scenārija autors | Jānis Vingris |
| Galvenajās lomās | |
| Mūzika | Andris Vilcāns |
| Operators | Uldis Jancis |
| Ilgums | 23 minūtes |
| Valsts |
 Latvija |
| Valoda | latviešu |
"Pēdējais Lāčplēsis" ir 2010. gadā tapusi, pretrunīgi vērtēta[1][2][3] 23 minūšu gara groteska īsfilma, kas kariķē toreizējo politisko vidi Latvijā. Filmas režisors un producents ir Jānis Vingris.
Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!
Pār Latviju nolaidusies drūma nakts. Pie varas nācis alkatīgais un izvirtušais doktors Šņukurs, kam rūp tikai vara un personiskās neķītrās izklaides. Daudzi latvju tautas varoņi ir sagūstīti un pakļauti sadistiskiem pazemojumiem, bet citi — izsludināti meklēšanā kā noziedznieki. Tomēr varenākais no tiem visiem — leģendārais Lāčplēsis, kurš reiz divkaujā ar Melno bruņinieku nogrima likteņupē Daugavā, iznirst no dzelmes, lai mainītu Latvijas likteni.
Kopā ar „labajiem” varoņiem — Antiņu un Maiju — Lāčplēsis no „sliktajiem” glābj princesi Zeltīti, mazo vīriņu Sprīdīti un dzejnieku Raini. Tas nokaitina vareno doktoru Šņukuru, un viņš tos visus izaicina uz boksa maču. Pieveikt Šņukuru pa vienam neizdodas. Vai kopīgi izcīnītā uzvara ir īsta?
Ažiotāža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēl pirms filmas pabeigšanas tā sacēla lielu ažiotāžu, toreizējiem Saeimas deputātiem un Tautas partijas politiķiem Aigaram Kalvītim un Mārim Kučinksim publiski paužot sašutumu filmas par „Latvijas tēla graušanu”.[1] Kritizēta tika arī iespējamā politiskā cenzūra, filmai liedzot saņemt turpmāko finansējumu no Nacionālā kino centra.[4] Šādu viedokli pauda filmas režisors, kā arī Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija „Žurnālisti bez robežām” (Reporters Sans Frontieres)[5] un ASV Valsts departaments.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Mārtiņš Otto. «J.Vingra "Pēdējais Lāčplēsis" - filma, kas graujot valsts tēlu? /video/». tvnet.lv, 2008. gada 27. maijs. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
- ↑ Indra Sprance. «“Lattelecom” TV liedz pieeju filmai “Pēdējais Lāčplēsis”». Ir, 2010. gada 6. septembris. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
- ↑ Normunds Naumanis. «Pēdējais Lāčplēsis». Diena, 2010. gada 29. marts. Skatīts: 2012. gada 4. decembrī.
- ↑ «Neraugoties uz cenzūru, filma «Pēdējais Lāčplēsis» sagaida pirmizrādi». Apollo. 2010. gada 6. septembris. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
- ↑ «Satirical film censored on the eve of national elections» (angliski). rsf.org. 2010. gada 1. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. Janvāris. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
- ↑ LETA. «ASV Valsts departaments: galvenās cilvēktiesību problēmas Latvijā rada ieslodzīto stāvoklis un amatpersonu korumpētība». Delfi, 2011. gada 8. aprīlis. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- „Pēdējais Lāčplēsis” fragments — Stadiona aina
- „Pēdējais Lāčplēsis” reklāmas rullītis
- „Pēdējais Lāčplēsis” Onlinefilm portālā
- „Pēdējais Lāčplēsis” Draugiem.tv[novecojusi saite]
- „Filmas tituldziesma: Andris Vilcāns — „Doktors Šņukurs”
 | Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |