Pērkons (rokgrupa)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par rokgrupu. Par citām jēdziena Pērkons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pērkons
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pasniedz pateicības rakstu leģendārajai latviešu grupai "Pērkons" (7133804457).jpg
Ministru prezidents V.Dombrovskis pasniedz pateicības rakstu grupai "Pērkons" (2012)
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri roks, pops, instrumentālā mūzika
Darbības gadi 1981-pašlaik
Izdevēji Mikrofona Ieraksti
Dalībnieki
Juris Kulakovs
Ieva Akurātere
Juris Sējāns
Leons Sējāns
Raimonds Bartaševičs
Ikars Ruņģis
Bijušie dalībnieki
Dainis Strazdiņš
Nauris Puntulis

Pērkons bija Latvijas rokgrupa, kas izpildīja Jura Kulakova dziesmas. Tā bija viena no 1980. gadu populārākajām un skandalozākajām grupām Latvijā, tās darbība padomju laikā tika divreiz aizliegta.[1] Populārākās grupas dziesmas ir "Slidotava", "Pie baltas lapas", "Gandrīz tautasdziesma", "Mana dienišķā dziesma", "Labu vakar", "Balāde par gulbi" un "Mēs pārtiekam viens no otra", kas uzvarēja 1989. gada Mikrofona aptaujā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980.—1983.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Pērkonu" nodibina grupas "Menuets" taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs, pieaicinot dažus grupas biedrus, kā arī aktrisi un dziedātāju Ievu Akurateri un bundzinieku Strazdiņu. Dziesmu tekstos pārsvarā izmantota Māra Melgalva un Klāva Elsberga dzeja, bet visu dziesmu mūzikas autors ir Juris Kulakovs. Grupa strauji kļūst populāra - jauniešus aizrauj hārdroka un rokenrola maisījums, izteiksmīgie vokālisti, kā arī pašdarinātie pirotehnikas efekti, kuri kuplināja uzstāšanos.

Pirmoreiz Pērkona darbību aizliedz 1983. gadā, un grupa Ievas mātes teātra zinātnieces Līvijas Akurateres mājā ieraksta divus pirmos albumus - "Mākslas darbi" un "Zibens pa dibenu", kas magnetofona lentēs nelegāli izplatās visā Latvijā.

1984.—1985.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984. gadā darbība tiek atjaunota, grupa sagatavo Imanta Kalniņa rokoperu "Ei, jūs tur!" ar Vika tekstu (pēc V.Sarojana motīviem), kuru izpilda kopā ar kamerkori "Ave Sol", un kurā galvenās lomas atveido Ieva Akuratere (Keitī) un Raimonds Bartašēvičs (Viņš).

Otrs šī posma lieldarbs ir Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna kopīgi sarakstītā rokoratorija "Kā jūra, kā zeme, kā debess" ar Māra Čaklā dzeju. Abi šie darbi tika oficiāli izdoti tikai 1995. gadā kasetes formātā. Šajā laikā top arī jaunas dziesmas, tās vēlāk tiek apkopotas albumā "Klusā daba ar perspektīvu". Taču 1985. gadā, kad pēc bēdīgi slavenā koncerta Ogres estrādē grupas fani izdemolē vilciena vagonus, grupas darbību atkal aizliedz. Ieva uz neilgu laiku pievienojas grupai "K. Remonts", savukārt Kulakovs studē kompozīciju Latvijas Valsts konservatorijā un sniedz koncertprogrammas kopā ar Edgaru Liepiņu. Ogres koncerts, fanu reakcija uz grupas dziesmām un tiesas process atspoguļots Jura Podnieka dokumentālajā filmā "Vai viegli būt jaunam?" (1986), tajā skan "Pērkona" dziesmas.

1987.—1992.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gadā "Pērkons" atkal spēlē, tiesa, no sākuma tas tiek pieteikts kā "Jura Kulakova grupa". Ansamblis kļūst par atjaunotā festivāla "Liepājas dzintars '87" laureātiem un gada beigās grāvējs "Gandrīz tautasdziesma" iegūst 3. vietu "Mikrofona" aptaujā. Atkal atļautais "Pērkons" atkal bauda fanu mīlestību, kļūdams par vienu no slavenākajām astoņdesmito gadu nogales grupām. Jaunās dziesmas vairs nav tik smagas un agresīvas kā sākuma gados - Kulakova kompozīcijas studijas, pieaugošā elektronikas loma aranžējumos, ironiskie un draiskie dziesmu teksti savieno mākslu ar kiču un rokenrola dinamismu ar lirismu, kuru izceļ gan Ievas eņģeliskā balss, kā arī abi seksīgie vīriešu kārtas solisti.

Seko 1988. gads ar atmodas notikumiem, kuros aktīvi piedalās arī Ieva, gan galvenokārt ar savu folkmūzikas repertuāru. 1988. gada "Mikrofona" aptaujas desmitniekā iekļūst "Mana dienišķā dziesma" un "Zaļā dziesma", kā arī Ievas dziedātā "Reiz zaļoja jaunība", kas iegūst 3. vietu.

1989. gadā grupa "Melodijas" studijā beidzot ieraksta savu pirmo legālo albumu "Ballīte", un tās hits, Naura dziedātā dziesma ar Vika vārdiem "Mēs pārtiekam viens no otra" uzvar "Mikrofona" aptaujā. Grupa šajā gadā dodas turnejā pa ASV latviešu centriem. 1990. gadā par hitu kļūst dziesma "Kamēr es tevi mīlēju" ar trimdas dzejnieka Jura Kronberga tekstu. Šajā laikā top dziesmas pēdējam albumam "Latviska virtuve", kurš netiek oficiāli izdots.

1991. gada sākumā "Pērkons" piedalās Barikāžu notikumos, spēlēdams Vecrīgas sargiem. Gada beigās dziesma "Krāsaini tērpi, puķes un lūpas" iekļūst "Mikrofona" aptaujas desmitniekā. Gadu vēlāk grupa piedalās Nacionālā teātra izrādē "Bagātību sala", un tad grupas darbība pamazām apsīkst. 1993. gadā vēl tiek ierakstīts pēdējais hits "Kāzas" ar Ingunas Jansones tekstu, un pēc tam jaunu dziesmu tikpat kā nav - 1994. gadā ansamblis apdarina zviedru dziesminieka K. M. Belmana "82. epistulu", kuras tekstu atdzejojis Māris Melgalvs, pa kādai kompozīcijai top arī TV raidījumam "Horoskopi, horoskopi...". Ieva nodibina grupu "Simulācija", kā arī piedalās dažādos citos muzikālos projektos, Nauris kļuvis par Nacionālās operas solistu, Kulakovs komponē mūziku filmām, kā arī lielas formas darbus.

1992.—2010.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

90. gados sākas grupas albumu oficiāla izdošana. "Mākslas darbu" un "Zibens pa dibenu" izdošana 1994. gadā tiek atzīmēta ar tūri pa Latviju "Pērkons dārd", un šiem izdevumiem pamazām seko arī pārējā "Pērkona" diskogrāfija. Tiek izdota arī kasete "Balle", kurā "Pērkona" muzikanti kādā ballē atskaņo populārus šlāgerus.

25. jubileju "Pērkons" atzīmē 2006. gada vasarā ar koncertu Dzintaru koncertzālē, kura pirmajā daļā skan Kulakova dziesmu cikls "Vēstules uz bruģa". Savukārt 2009. gadā ar kopīgu koncertu tiek atzīmēta Ievas un Kulakova neapaļā 51. jubileja.

2007. gadā Kulakovs ieraksta diskā dziesmu ciklu ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem "Ētera odējs", un dažas no tā dziesmām ieraksta arī "Pērkons".

Lai arī Pērkona aktīvā darbība pārtrūka 1990. gadu sākumā, grupa joprojām ik pa laikam uzstājas koncertos šādā sastāvā: Juris Kulakovs, Ieva Akurātere, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševičs un Ikars Ruņģis.

2011.—pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā grupa uzstājās ar Latvijas lielāko jaukto kori no visas Latvijas koncertā "Rīgai 810". 2013. gadā grupa devās Ievas Akurateres un Jura Kulakova jubilejas koncertturnejā "Sapumpurots zars".

2014. gada martā grupa saņēma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu 2013 par mūža ieguldījumu. 2014. gada rudenī sākas akcija, kuras ietvaros dažādi Latvijas mūziķi (Kārlis Kazāks, "Rīgas Modes", "Čipsis un Dullais", "Dzelzs Vilks" u.c.) ieskaņo "Pērkona" dziesmu jaunas versijas, nododot izaicinājumu cits citam, tā radot albumu.[2]

Grupas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albums Ierakstīts Izdots
’’Mākslas darbi’’ (1981) 1983 1994 kasete, CD ‘‘Dziesmu izlase #1’’
‘‘Zibens pa dibenu’’ (1982)
‘‘Ei, jūs tur!’’ (1984) 1984 1995 kasete „Ordālijas”
‘‘Kā jūra, kā zeme, kā debess’’ (1984)
‘‘Klusā daba ar perspektīvu’’ (1985) 1988-89 1996 kasete un CD „Dziesmu izlase #2
‘‘Labu vakar!’’ (1987)
‘‘Ballīte’’ (1990) 1989 1990 LP ("Melodija"), 2002 kasete un CD „Dziesmu izlase #3
‘‘Latviska virtuve’’ (1991) 1990-91 2002 kasete un CD „Dziesmu izlase #3

Izlases un kopojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Piezīmes
1994 ‘‘Dziesmu izlase #1: 1981-1982’’ 2 kasetes, CD
1995 Ordālijas: 1984 kasete
Balle kasete
1996 Dziesmu izlase #2: 1985-1987 kasete, CD
2002 Dziesmu izlase #3: 1990-1991 kasete, CD

Radio singli (nozīmīgākie)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Dziesma Vieta[C]
1983 Pie baltas lapas 1[A]
Balāde par gulbi 3[A]
1987 Gandrīz tautasdziesma 2
1988 Zaļā dziesma
Mana dienišķā dziesma
1989 Mēs pārtiekam viens no otra 1
Zibens gaismo tavas acis 14
1990 Kamēr es tevi mīlēju 6
Ballīte 3[B]
1991 Krāsaini tērpi, puķes un lūpas 9
1992 Iedzer, brāli! 16
1993 Kāzas
[A] Aptauja notika 1992. gadā.

[B] Dziesma "Ballīte" piedalījās Vecā Ratiņa šlāgeraptaujā.

[C] Vieta "Mikrofona" aptaujā par gada populārāko dziesmu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Klāss Vāvere. Latviešu roks: rakstu sērija žurnālā "Liesma", 1989-1990.
  • Bildes 2000: Mūzikas un mākslas festivāls. Rīga, 2000.
  • Māris Ruks. No zemes un debesīm: Pērkons. Rīga, 2006.
Priekštecis:
Igo
ar dziesmu "Pie laika"
1988
Mikrofona aptaujas uzvarētāji
ar dziesmu "Mēs pārtiekam viens no otra"
1989
Pēctecis:
Jumprava
ar dziesmu "Baltā"
1990