Pēteris Avens

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par latviešu strēlnieku virsnieku. Par Krievijas miljardieri skatīt rakstu Pjotrs Avens.
Pēteris Avens
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka virsnieks
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka virsnieks
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 3. septembrī
Vecpiebalga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1951. gadā
Anglija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe apakšpulkvedis
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Valsts karogs: Krievija KSFPR
Valsts karogs: Latvija LSPR
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Komandēja latviešu divīzija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš,
Latvijas brīvības cīņas,
Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi IV šķiras Sv. Jura ordenis, Jura zobens, Aizsargu Nopelnu krusts

Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks. Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieris (1918. gada 25. jūlijā — 1919. gada 11. janvārī).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pasaules kara laikā Avens bija 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka virsnieks. Par varonību Ziemasvētku kaujās apbalvots ar Sv. Jura ordeni[1] un zobenu.[2] Pēc Februāra revolūcijas kļuva par 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka komandieri apakšpulkveža pakāpē.

1918. gada 6. aprīlī pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem Krievijas Padomju valdība izdeva rīkojumu par latviešu strēlnieku pulku demobilizāciju un latviešu strēlnieku divīzijas izveidi Sarkanās armijas sastāvā. 1918. gada aprīlī—jūnijā Avens bija 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieris. 1918. gada 25. jūlijā viņu iecēla par latviešu strēlnieku divīzijas komandieri. Pēc Padomju Latvijas armijas izveides 1919. gada 6. janvārī Avenu iecēla par armijas pavēlnieka Jukuma Vācieša palīgu. Pēc Rīgas zaudēšanas viņš 31. maijā šo amatu zaudēja un kļuva par Padomju Krievijas 14. armijas komandiera palīgu, vēlāk par kājnieku karaspēka inspektora palīgu.

Pēc Krievijas pilsoņu kara atgriezās Latvijā. Bija 1. Talsu aizsargu pulka saimniecības priekšnieks, vēlāk turpat komandēja 3. bataljonu, bija pulka komandiera palīgs. 1928. gadā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

Miris 1951. gadā Anglijā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvju revolucionārais strēlnieks, II daļa. Maskava: «Prometejs», 1935.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. АВЕН Петр Яковлевич, кап., 8-й латыш. Вольмарский стр. п., ГО — Приказ по 12-й армии от 31.05.1917 № 548. Ф.400. Оп.12. Д.27616. Л.64-72 (1917); Ф.409. Оп.1. п/с 909 а (1916).
  2. Mārtiņš Peniķis. Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, un Latviešu strēlnieku bataljonu-pulku cīņas. — Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 1939. — 911 lpp.