Pēteris Krāsotājs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viena no Pētera Pjatkova (Piaktow) fotogrāfijām, ko Marseļas policija atsūtīja uz Londonu 1911. gada izmeklēšanas laikā.

Pēteris Krāsotājs (angļu: Peter the Painter) bija segvārds nezināmam Latvijas kaujinieku barvedim Londonā, kas tika apsūdzēts uzbrukumā juvelieru veikalam un policistu nogalināšanā 1910. gada decembrī. Viņš bez pēdām pazuda Sidnejstrītas aplenkuma laikā un vēlāk viņa tēls kļuva par "antivaroņa" prototipu Žorža Simenona romānā "Pēteris Latvietis" (1931).

Franču policijas dokumentos identificēts kā Pēteris Pjatkovs (dažādos rakstos Piaktow, Piatkov, Pjatkov, Piaktoff).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētera Krāsotāja segvārds visticamāk liecina par viņa nodarbošanos pēc tam, kad viņš 1905. gada revolūcijas apspiešanas dēļ bija spiests pamest Latviju un piepelnīties ar krāsošanas un dekorēšanas darbiem. Pēc Londonas policijas vēlākās izmeklēšanas datiem Pēteris Krāsotājs, kurš uzdevās par Pēteri Pjatkovu vai Pēteri Šternu, 1910. gada septembra beigās apmetās Kārļa Hofmaņa dzīvoklī Lindleja ielas īres namā (36 Lindley Street). No novembra viņš dzīvojis citā namā 59 Grove Street kopā ar kaujinieku grupas "Liesma" biedriem Frici Svaru un Ļubu Milšteini, kuri bija izlikti no iepriekšējā dzīvokļa "par sapulču rīkošanu līdz vēlai naktij". Fricis esot stāstījis Ļubai, ka Pēteris studējot mākslu un saņemot naudu no vecākiem. Kad kaujinieku grupa 16. decembrī rīkoja ielaušanos juvelieru veikalā Haundsdičas ielā (119 Houndsditch), Pēterim vajadzējis palikt savā dzīvoklī, kur pēc uzbrukuma vajadzēja sapulcēties grupai. Pēc sadursmes ar policiju kaujinieki uz šo dzīvokli atveda nāvīgi ievainoto Gardšteinu, kas drīz miris. Pēc Ļubas Milšteines liecības Pēteris Krāsotājs esot noskuvis savas ūsas un pazudis. Viņš bija vienīgais no grupas, kuru policijai neizdevās apcietināt, kas izraisīja daždažādus mītus par viņa patieso identitāti.

Marseļas policija uz Londonu atsūtīja divas kāda vīrieša fotogrāfijas, kas tiesas izmeklēšanā tika identificēti kā Pētera Krāsotāja attēli. Marseļā 1908. gada 23. maijā apcietinātais nelegālais imigrants bija uzdevies par "Krievijas Kurzemes provinces Pleskavas pilsētā" Ivana un Marijas Antonovu ģimenē 1883. gada 20. jūnijā dzimušo sulaini un krāsotāju Pjotru Pjatkovu (angļu policijas versijā Peter Piaktow). Viņš Marseļā ieradies 1908. gada 16. aprīlī no Orānas (Odesas?) un dzīvojis mājā, kurā mēdza notikt anarhistu sapulces. Nopratināšanā stāstījis, ka viņa tēvs miris 1908. gadā, bet māte un māsas vēl joprojām dzīvo Kurzemē savā zemnieku sētā pie Talsiem. Viņš esot daudz ceļojis pa Eiropu, studējis ķīmiju Šveicē. Pēc tēva nāves viņa tēvocis piedāvājis maksāt ikmēneša pabalstu, ja Pēteris dotos studēt uz Parīzi, bet viņš esot to noraidījis un piepelnījies ar māju krāsošanu. Pēc franču policijas ziņām viņš esot smēķētājs, kāršu spēlētājs un veģetārietis. Pēc atbrīvošanas Pēteris Pjatkovs devās uz Parīzi, kur uzturējās kādā mājā Danvila ielā (Rue Danville) no 1909. gada 10. decembra līdz 1910. gada oktobrim, pēc tam izbraucis uz Londonu.

1934. gadā izdotajos policijas seržanta Līsona (Leeson) memuāros bija minēts, ka noslēpumainā Pētera Krāsotāja patiesais vārds esot Pēteris Pīlēns (Peter Pilenas), kura brālis Kazimirs Pīlēns (Casimer Pilenas) tajā laikā strādāja par Temzas policijas tulku un piedalījās apcietināto anarhistu pratināšanās. Pēc Londonas notikumiem Pēteris esot devies uz Ņujorku, kur drīz viņam pievienojies arī Kazimirs. Pēteris Pīlēns miris 1914. gadā Filadelfijā.

Pēc citu autoru paustajiem uzskatiem ar Pētera Krāsotāja segvārdu īstenībā darbojies Jēkabs Peterss,[1] vai pat Staļins, vai arī kāds Krievijas slepenpolicijas provokators. Skeptiķi uzskatīja, ka Krāsotājs ir pašu anarhistu izdomāta persona.

1988. gadā britu laikraksts Observer publicēja Filipa Rafa (Ruff) rakstu, ka kopš 1911. gada visilgāk meklētā perona ir atrasta. Līdzās plakātam, kurā Londonas policija izsludinājusi 500 mārciņu atlīdzību ikvienam, kas palīdzēs notvert vairāku policistu slepkavībā iesaistīto Pēteri Krāsotāju, bija nodrukāts gleznotāja Ģederta Eliasa portrets ar parakstu: «Eliass: Pēteris Gleznotājs.» Taču visai drīz Rafs bija spiests atzīt, ka kļūdījies, jo Rīgā atrada Pētera Gleznotāja portretu. To pašu, kas bija izlīmēts uz namu sienām Londonā. Portretā redzamais cilvēks pilnīgi droši nebija Eliass. Vēl pēc kāda laika tika atrastas fotogrāfijas, kurās viņš redzams Francijā un ASV.[2]

Tad viņš atklāja, ka vislabāk Pētera Krāsotāja tēlam atbilst Jānis Žāklis.[3] Viņa tālākais liktenis nav zināms. Iespējams, ka viņš vēlāk dzīvojis Austrālijā vai arī Pētera Ķuža (Jāņa Bērziņa) vadībā strādājis PSRS.

Interesanti, ka Londonas kaujinieku izmantoto Mauzera markas pistoli Mauser C96 īru nemiernieki vēlāk iesaukuši par "Pēteri Krāsotāju".[4]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rufs Filips. Pa stāvu liesmu debesīs : Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve. - Dienas grāmata: Rīga, 2012.

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Donald Rumbelow: The Houndsditch Murders, The Siege of Sidney Street. St. Martins Press (1974)
  2. Melnais Pēteris. Pauls Bankovskis, Diena, 2003. gada 11. oktobrī
  3. "Peter the Painter (Janis Zhaklis) and the Siege of Sidney Street", Bulletin of the Kate Sharpley Library 50/51 2007, p.6
  4. The Independent, 17 February 2004