Pēteris Leitāns

Vikipēdijas lapa
Pēteris Leitāns
Senators
Amatā
1937. gads — 1940. gads

Dzimšanas dati 1879. gada 19. janvārī
Jaunpiebalgas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1949. gada 9. aprīlī (70 gadu vecumā)
Tingsrīda Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Maskavas universitāte

Pēteris Leitāns (1879-1949) bija latviešu jurists. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1879. gada 19. janvārī Jaunpiebalgas pagastā amatnieka ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, studēja Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē. Strādāja par zvērināta advokāta palīgu Maskavas Tiesu palātā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņu 1919. gadā iecēla par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1924. gadā par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru. Pēc Ulmaņa apvērsuma bija Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta senators (1937-1940). Vācu okupācijas laikā strādāja Tiesu palātas Civildepartamentā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur nodarbojās ar publicistiku. Uzrakstīja ievadu zviedru valodā izdotajai grāmatai „Padomju asins darbi Baltijā”.[1]

Miris 1949. gada 9. aprīlī Tingsrīdā, Zviedrijā.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. nekropole.info
  2. Latvju Vārds - 1949. gada 14. aprīlis
  3. «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 5. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 10.03.2016.