Pīļu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pīļu dzimta
Anatidae (Linnaeus, 1758)
Krīklis (Anas crecca)
Krīklis (Anas crecca)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Iedalījums

Pīļu dzimta (Anatidae) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) putnu dzimtām. Tajā ir 146 sugas, kas sistematizētas 10 apakšdzimtās. Pazīstamākie putni šajā dzimtā ir gulbji, zosis un pīles. Pēdējos gados no pīļu dzimtas ir izdalīta žagatzoss (Anseranas semipalmata), kas mūsdienās tiek sistematizēta žagatzosu dzimtā (Anseranatidae).

Pīļu dzimta ir sastopama visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu, kā arī tā ir sastopama lielākajā daļā salu. Visi Latvijā sastopamie zosveidīgie ir pīļu dzimtas putni, kopumā 35 sugas,[1] no kurām 6 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[2]

Pīļu dzimtas putni ir piemērojušies dzīvei uz ūdens virsmas, un daudzi spēj nirt. Lielākā daļa barojas ar augu izcelsmes barību, bet ir sugas, kas ir visēdājas. Dažas sugas ir izmantotas mājas pīļu selekcijā, bet ļoti daudzas tiek medītas gaļas ieguvei. Kopš 1600. gadiem ir izmirušas 5 pīļu dzimtas sugas, un daudzu sugu eksistence mūsdienās ir apdraudēta.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajai daļai pīļu dzimtas putnu ir gari kakli, attēlā meža zoss (Anser anser)
Paradīzes dižpīlēm (Tadorna variegata) mātīte ir košāka un krāšņāka kā tēviņš

Pīļu dzimtas putni augumā var būt ļoti dažādi, gan mazi, gan lieli. Ķermenim kopumā ir saplacināta un pagarināta forma. Nirstošo sugu ķermeņi ir apaļāki. Mazākā pīļu dzimtā ir tropu pundurzoss (Nettapus coromandelianus), kas var būt tikai 26,5 cm gara un mazākie indivīdi svērt 164 g, bet lielākie ir gulbji. Dažādos avotos tiek pieminētas vairākas lielākās gulbju sugas: Ziemeļamerikas ziemeļu gulbis (Cygnus buccinator), ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) un paugurknābja gulbis (Cygnus olor). Ziemeļamerikas ziemeļu gulbja ķermenis ir visgarākais, tas var sasniegt 183 cm. Bet citas sugas neatpaliek smagumā. Viens no smagākajiem datētajiem gulbjiem ir paugurknābja gulbis no Polijas, kas svēra 23 kg.

Spārni ir salīdzinoši ar augumu īsi, plati un to gali smaili. Spārnus atbalsta spēcīgi, labi attīstīti muskuļi. Pīļu dzimtas putniem pamatā ir gari kakli, lai gan dažādām sugām var būt arī arī salīdzinoši īsi kakli. Kājas ir īsas, spēcīgas un pleznotas. Tās anatomiski atrodas ķermeņa aizmugures daļā. Tām sugām, kuru dzīves veids vairāk saistīts ar ūdeni, kājas atrodas salīdzinoši vairāk uz aizmuguri. Šāda ķermeņa uzbūve apgrūtina pīļu dzimtas putnu kustības uz zemes. Iešana dažām sugām ir diezgan apgrūtināta un gāzelīga. Lai gan kopumā pīļu dzimtas putni, salīdzinot ar citiem ūdensputniem, uz zemes ir veiklāki un ātrāki kā, piemēram, dūkuru dzimtas un vētrasputnu dzimtas putni. Knābja kopējā forma ir saplacināta. Apakšdaļa ir pilnīgi plakana, bet augšdaļa vairāk vai mazāk velvēta atkarībā no tā, kādai sugai pieder putns. Knābis ir veidots tādā veidā, lai caur to varētu filtrēt ūdeni un uzķert sīkās barības daļiņas.[3]

Pīļu dzimtas putnu spalvas nesamirkst, pateicoties īpašai eļļai, ko izdala putni. Daudzām sugām piemīt dzimuma dimorfisms. Parasti tas piemīt pīlēm, toties gulbjiem un zosīm nav raksturīgas uzkrītošas atšķirības. Tēviņi pīlēm ir daudz košāki kā mātītes, tomēr paradīzes dižpīlēm (Tadorna variegata) tas ir otrādāk. Pīļu dzimtas putni ir pļāpīgi putni ar attīstītu vokalizāciju. Mātītēm bieži ir dziļāka balss nekā tēviņiem.[4]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pīlēm par pīlēniem rūpējas tikai māte, attēlā meža pīle ar pīlēniem
Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) var ienirt apmēram uz pusminūti
Garknābja gaura (Mergus serrator) ir viens no ātrākajiem putniem pasaulē, lidojot tā var sasniegt ātrumu 129 km/st
Ķerra (Aythya marila) barojas ne tikai ar ūdensaugiem, bet arī medī vardes
Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir lielākā zoss pasaulē
Austrālijas muskuspīle (Biziura lobata) pie iespējas izvairās no lidošanas
Gulbji ir lielākie lidojošie putni pasaulē, attēlā paugurknābja gulbis (Cygnus olor)

Kopumā pīļu dzimtas putni ir sezoniāli un monogāmi, lai gan tas atšķiras starp dažādām sugām. Pīlēm visbiežāk pāris veidojas uz vienu sezonu, un katru gadu ir cits partneris, toties gulbjiem, zosīm un dažām pīļu sugām veidojas noturīgas pāru attiecības. Lielākā daļa pārojas tikai uz ūdens. Ligzdas tiek būvētas no dažādiem materiāliem, kādi atrodas tuvumā. Tā tiek oderēta ar dūnām, kuras mātīte izrauj sev no krūtīm. Daudzām sugām olas perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Mazie putnēni spēj paši baroties no pirmās izšķilšanās dienas.[4] Bet viena pīļu suga - melngalvas pīle (Heteronetta atricapilla) dēj olas kaiju un lauču ligzdās.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniekiem nav vienprātības par sistematizāciju pīļu dzimtas (Anatidae) dažām apakšdzimtām, kā peldpīļu apakšdzimtu (Anatinae) un dižpīļu apakšdzimtu (Tadorninae). Ir ģintis, kuras iesaka pārcelt no peldpīļu apakšdzimtas uz dižpīļu apakšdzimtu un otrādāk.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
  2. Putni (Aves): Zosveidīgie
  3. Collar, N. J.; Andreev, A. V.; Chan, S.; Crosby, M. J.; Subramanya, S. & Tobias, J. A. (eds.) (2001): Pink-headed Duck. In:Threatened Birds of Asia: The BirdLife International Red Data Book: 489–501. BirdLife International. ISBN 0-946888-44-2
  4. 4,0 4,1 Todd, Frank S. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 81–87. ISBN 1-85391-186-0.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]