Pļaviņas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Pļaviņas (stacija).
Pļaviņas
Pļaviņu dzelzceļa stacija Pļaviņu dzelzceļa stacija
Pļaviņu karogs Pļaviņu ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Pļaviņas (Latvija)
Pļaviņas
Pļaviņas
Koordinātas: 56°37′00″N 25°43′01″E / 56.616667, 25.71694
Novads Pļaviņu novads
Platība 7 km²
Iedzīvotāji (2010) 3692[1]
Blīvums 527.4 iedz./km²
Pilsētas tiesības no 1927. gada
Pasta indekss LV-5120, LV-5121
Mājaslapa www.plavinas.lv

Pļaviņas ir pilsēta Pļaviņu novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas. Robežojas rietumos ar Klintaines pagastu, ziemeļos ar Aiviekstes pagastu, dienvidos aiz Aiviekstes ir Krustpils pagasts, aiz Daugavas - Sēlpils pagasts. Pilsētu šķērso autoceļš A6 Rīga - Pāternieki, kuram aiz pilsētas ziemeļu robežas uzbūvēts apvedceļš. Sākas autoceļi P37 uz Gulbeni un P78 uz Ērgļiem. Pļaviņas šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga - Krustpils un sākas dzelzceļa līnija uz Gulbeni.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta atrodas vietā, kur Austrumlatvijas ledāja mēles kušanas ūdeņi pārrāva Sēlijas paugurvalni, izveidojot senleju. Pļaviņas atrodas šīs senlejas malā 8 km garā joslā Daugavas labajā krastā — Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejas galā, pilsētas gals iestiepjas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā Aiviekstes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Starp Gostiņiem un Pļaviņām Daugavā ietek Skanstupīte ar pieteku Maiļupīti.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējo Pļaviņu un bijušās Stukmaņu muižas apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gadsimtu, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi Lokstenes pilskalnā, kā arī izrakumi 6 km no Pļaviņām Oliņkalna pilskalnā. Ziņas par Pļaviņām ir no Poļu-zviedru kara laika, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā atradusies zviedru kara nometne un uzceltas skanstis. Šie zviedru laika nocietinājumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām.

Pļaviņas savu nosaukumu ieguvušas no zemnieka mājām, kas šeit atradušās. 19. gadsimta beigās Stukmaņu pagastā dažus kilometrus augšpus Stukmaņiem sāka veidoties apdzīvota vieta. Gadsimtu mijā tajā atradās krogs, Stukmaņu stacija un daži veikali, kas apkalpoja stikla fabriku un dolomīta dedzinātavu. Taču, kad 1902. gadā tika atklāta Stukmaņu - Valkas dzelzceļa līnija, pilsētas attīstība bija nodrošināta. Pirmā Pasaules kara laikā šīs ražotnes tika nopostītas, taču pēc kara Pļaviņu izaugsme turpinājās.

Miesta statusu Pļaviņas ieguva 1922. gadā, bet pilsētas tiesības — 1927. gadā. No 1949. līdz 1959. gadam Pļaviņas bija Pļaviņu rajona centrs. 1956. gadā Pļaviņām pievienoja Gostiņu pilsētu. 1960. gadā pilsētai pakļāva Aiviekstes ciemu, izveidojot Pļaviņu lauku teritoriju, kas pastāvēja līdz 1975. gadam, kad ciemu atjaunoja. 1977. gadā Pļaviņām pievienoja daļu Klintaines ciema teritorijas. 2009. gadā Pļaviņas kļuva par jaunizveidotā Pļaviņu novada centru un ir viena no tā administratīvajām teritorijām.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • nr. 4.: rakstnieka J. Jaunsudrabiņa (1913-1939) un gleznotāja A. Štrāla (1939-1947) dzīves vieta Kalna iela 11, Pļaviņas,
  • nr. 2607.: Gostiņu skansts - viduslaiku nocietinājums Gostiņos pie Skanstupītes ietekas Daugavā
  • nr. 6165.: Gostiņu luterāņu baznīca Lielā iela 34, Pļaviņas (1828-1830).[2]

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pļaviņās dzimuši:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]