Pūšļu fuks

Vikipēdijas lapa
Pūšļu fuks
Fucus vesiculosus L.
Pūšļu fuks
Klasifikācija
ValstsHromisti (Chromalveolata)
TipsHeterokonti (Heterokontophyta)
KlaseBrūnaļģes (Phaeophyceae)
KārtaFucales
DzimtaFucaceae
ĢintsFucus
SugaPūšļu Fuks (F.vesiculosus)
Pūšļu fuks Vikikrātuvē

Pūšļu fuks jeb pūšļaļģe (latīņu: Fucus vesiculosus) ir daudzgadīga brūnaļģe, kuras augšanas ilgums ir vidēji 4—5 gadi.[1] Pūšļu fuks ir viena no izplatītākajām un svarīgākajām biotopu veidojošām sugām Baltijas jūrā. Tā veidotais komplekss kalpo neskaitāmam daudzumam citu sugu kā mazuļu šķilšanās vieta, slēptuve un barības vieta.[2] Tā ir vienīgā daudzgadīgā makroaļģu suga, kas ieceļojusi no Atlantijas okeāna, piemērojusies īpatnējam Baltijas jūras sāļumam (3-30‰).[3] Pūšļu fuka izplatība Baltijas jūrā ir apdraudēta saistībā ar lielo antropogēno ietekmi.[4]

Pazīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fucus vesiculosus ir tumši olīvbrūnā krāsā (tā jūras krastā izžūstot, kļūst gandrīz melnā krāsā),[5] kas ir piestiprinājusies uz akmeņainiem substrātiem, var izaugt līdz 2 m.[6] Tai ir savdabīga smarža un nepatīkama, bezgaršīga, sāļa garša.[5] F.vesiculosus ir daudzi morfoloģiski pielāgojumi, kas ir izdevīgi to augšanas nosacījumiem.[7] Pirmkārt, Fucus vesiculosus lapotnē gar dzīslojumu izveidojušies pūslīši, kuros ir iekšā gaiss, kas spēj noturēt aļģi virs ūdens, pūslīši veidojas vasaras beigās. Otrkārt, tam ir saknei līdzīga struktūra, kas savieno pūšļu fuku uz substrāta. F.vesiculosus nav vadaudu.[7] Fucus vesiculosus stumbrs zarojas dihotomi-katrā zarošanas vietā stumbrs sadalās divos vienādos stumbros.[8] Fucus vesiculosus var sajaukt ar Fucus spiralis ar kuru tas ir hibridizēts.[9]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pūšļu fuks ir plaši izplatīts Arktikā un auksti mērenajos reģionos. Baltijas jūrā tas ir plaši izplatīts uz cieta substrāta un bieži dominē seklas makroaļģe kopienas.[10] Pūšļu fuka augšanas apstākļi ir plaši: sākot no plūdmaiņu pakļautiem akmeņainiem krastiem līdz pat purviem. Izplatības areāls plešas gar Atlantijas okeāna austrumu krastiem, sākot no ziemeļu Norvēģijas līdz Marokai, ietverot arī Baltijas jūras un Baltās jūras areālus; kā arī gar Atlantijas okeāna rietumu krastiem, sākot no Kanādas līdz Ziemeļkarolīnai ASV. Norādes, ka F. vesiculosus areāls sniedzas līdz Kanāriju un Azoru salām ir apšaubāmas.[11]

Bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pūšļu fuka tuvplāns

Pūšļu fuks ir divmāju augs,[12] tam ir vīrišķie un sievišķie dzinumi. Tie vairojas, izlaižot ūdenī olšūnas un spermatozoīdus (anterozoīdus), un tas notiek tikai pilnmēness jauna mēness naktīs.[13] Fucus ir diplonti, raksturīga oogāmija, vīrišķais un sievišķais gametofīts ir ārēji līdzīgs,uz kuriem daivu galos attīstās receptakuli.[14] Pūšļu fukam Baltijas jūras areālā ir divi vairošanās periodi: vasaras sākums (maijs-jūnijs) un rudens (septembris-novembris).[15]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pūšļu fuks aug vidēji 1 līdz 6 metru dziļumā uz cietas, akmeņainas pamatnes. Labos caurredzamības apstākļos šī aļģe var augt līdz 15 m dziļumam.[8] Ziemeļjūrā pūšļu fuka vidējais dzīves ilgums ir trīs gadi, aizsargājamās teritorijās tas var maksimāli izdzīvot četrus līdz piecus gadus, savukārt Baltijas jūrā pūšļu fuka dzīves ilgums ir lielākas, reprodukcijas ilgums 4—5 gadi, daži indivīdi var izdzīvot aizsargājamās teritorijās pat 20 gadus.[12] Pūšļu fuka audzes dod patvērumu lielam skaitam dažādu sīku organismu. Sugu daudzveidības ziņā tās ir visbagātākāsbiotopi Baltijas jūrā. Tajās sastopamas 30 bezmugurkaulnieku un 10 aļģu sugas.[13] F.vesiculosus nodrošina patvērumu tādiem organismiem kā Spirobis spirobis, zālēdājiem izopodiem, kā arī gliemežiem, piemēram, Littorina obtusata.[16] Pētījumā par Rīgas līci atklāj, ka zems sāļums ,viļņu darbība, barības vielu koncentrācija, ūdens caurredzamība un bezmugurkaulnieku-herbivoru klātbūtne var ietekmēt Fucus vesiculosus fertilitātes indeksu,veicinot resursu novirzīšanu no ģeneratīvo uz veģetatīvo orgānu veidošanos.[17] Lai izdzīvotu no tā ēdājiem, pūšļu fuka neatņemama sastāvdaļa ir hlorotanīns, kam ir liela ekoloģiskā nozīme — tā arī aizsargā pret UV-starojumu un arī ir kā antioksidantu aģents.[18] Fucus vesiculosus vertikālais sadalījums (dziļuma ierobežojums) raksturo vides stāvokļa izmaiņas,[19] tāpēc to izmanto kā bioindikatoru, lai izvērtētu apkārtējās vides stāvokli.

Littorina obtusata

Praktiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fucus vesiculosus izmantošanas iespējas ir plašas, to pielieto kā mēslojumu, ķermeņa kopšanas līdzekli, piemēram, dušas želejā un ķermeņa krēmos, kā arī kā uztura bagātinātāju.[20] Brūnaļģe Fucus vesiculosus tiek izmantots arī kā bioindikators, kas ļauj izvērtēt vides stāvokli, ir veikti daudzi pētījumi, piemēram, lai izvērtētu Čornobiļas katastrofas radītās sekas, veica radionuklīdu mērījumus Baltijas jūrā.[21] Brūnaļģe Fucus vesiculosus bioakumulē arsēnu un ir pierādīts, ka tieši brūnaļģēm ir augstāka arsēna koncentrācija nekā zaļaļģēm un sārtaļģēm.[22] Fucus vesiculosus kā bioindikators atspoguļo piesārņojuma potenciālo ietekmi organisma-biotopa kā arī populācijas/sugas-ekosistēmu līmenī.[23] Bioreducēšana ar Fucus vesiculosus var būt kā alternatīva un videi draudzīgs process, ko izmanto ,lai atgūtu zeltu no atšķaidītiem hidrometalurģijas šķīdumiem.[24] Fucus vesiculosus lietojums medicīnā ir ļoti plašs. Pētījumi ir atklājuši, ka brūnaļģes pozitīvi ietekmē cilvēka imūno sistēmu.[25] Fucus vesiculosus trīs galvenās sastāvdaļas ir jods, algīnskābe un fukoidāns. Jods pozitīvi veicina vairogdziedzera darbību, algīnskābe kā šķiedrviela ir noderīga, lai atbrīvotos no aizcietējumiem, savukārt fukoidāns -samazina holesterīna līmeni.[26]

Apdraudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fucus vesiculosus ir nozīmīga loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tas ir kā patvērums dažādām sugām, piemēram, Spirorbis spirorbis un Littorina obtusata,[27] kā arī, piemēram, Fucus vesiculosus izplatības izmaiņas var būtiski ietekmēt Baltijas jūras piekrastes ekosistēmu, tostarp piekrastes zivju nozveju.[10] Fucus vesiculosus tiek uzkatīts par nozīmīgu biotopu bezmugurkaulnieku sugām.Pētījumi liecina, ka Fucus vesiculosus klātbūtne neliecina par augstu sugu bagātību, taču pūšļaļģe dod noteiktām sugām patvērumu, kur novērojama augsta bezmugurkaulnieku biomasa. Izmainoties Fucus vesiculosus augšanas apstākļiem, izmainās bezmugurkaulnieku sastāvs, kas ietekmē augstākos trofiskos līmeņus, samazinot barības pieejamību zivīm.[28] Fucus vesiculosus apdraud galvenokārt eitrofikācija un ūdens piesārņojums.[29] Daudzās piekrastes teritorijās barības un toksisko vielu noplūde ir radikāli mainījusi jūras bentosa struktūru un sugu sastāvu.[28] Eitrofikācija ļoti negatīvi iespaido jūras dzīvotnes, tā rezultātā savairojas pavedienaļģes, kas ap daudzgadīgajām jūraszālēm veido biezu klājienu, kā arī ūdenī daudzkārt palielinās mikroskopisko aļģu biomasa, tādējādi aizturot saules gaismu. Tā rezultātā samazinās platības, kas piemērotas parastās jūraszāles, pūšļu fuka un sārtaļģes izplatībai. Kādreiz pūšļu fuks Baltijas jūrā bija sastopams līdz pat 8 m dziļumam, taču tagad tā izplatība robežojas ar 5 m atzīmi.[13] Ievērojama izplatības samazināšana vai pat izzušana ir novērojams tādos apgabalos kā Stokholmas arhipelāgā, Tallinas līcī un Gdaņskas līcī, Helsinku arhipelāgā un Rīgas līcī.[10] Pētījumā par F.vesiculosus samazināšanos Somijas dienvidkrastā laika posmā no 1977.g līdz 1981.g, liecināja, ka sāļuma pieaugums un augstā barības vielu koncentrācija Baltijas jūras Z-daļā rada negatīvas sekas uz Fuku audzēm.[30] Brūnaļģu Fuku audzes jūrā ir Latvijā īpaši aizsargājama dzīvotne.[31]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «MarLIN - The Marine Life Information Network». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
  2. http://priede.bf.lu.lv/grozs/HidroBiologjijas/Strake-lrkc%207.12.2011..pdf
  3. Deķere.Z,2007.Pūšļa Fuka(Fucus vesiculosus L.)fertilitātes īpatnības Rīgas līcī,Ģeogrāfijas,Ģeoloģijas,Vides zinātnes referātu tēzes,LU 65 zinātniskā konference,LU Akadēmiskais apgāds,269.lpp
  4. Korpinen.S, Jormalainen.V, 2008. Grazing and nutrients reduce recruitment success of Fucusvesiculosus L. (Fucales: Phaeophyceae), Estuarine, Coastal and Shelf Science, Science Direct, Volume 78, Issue 2, 20 June 2008, Pages 437—444
  5. 5,0 5,1 Bladderwrack (Fucus Vesiculosus)
  6. «Bladder wrack videos, photos and facts - Fucus vesiculosus - ARKive». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augustā. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
  7. 7,0 7,1 The Brown Alga Fucus vesiculosus (Bladderwrack) — Adaptations
  8. 8,0 8,1 balticsea — Pūšļu fuks — šī gada Dabas koncetzāles varonis[novecojusi saite]
  9. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 5. septembrī.
  10. 10,0 10,1 10,2 Torn.K, Krause-Jensen.D, Martin.G, 2006. Present and past depth distribution of bladderwrack (Fucus vesiculosus) in the Baltic Sea, Aquatic Botany, Science Direct, Volume 84, Issue 1, Pages 53—62
  11. Coyer.A.J, Hoarau.G, Costa.F.J, Hogerdijk.B,Serrao.A.E, Billard.E,Valero.M,Pearson.A.G,Olsen.L.J,2011. Evolution and diversification within the intertidal brown macroalgae Fucus spiralis/F. vesiculosus species complex in the North Atlantic, Molecular Phylogenetics and Evolution 58,Science Direct, Pages 283—296
  12. 12,0 12,1 Malm.T, Kautsky.L, 2004. Are Bladderwrack (Fucusvesiculosus L.) holdfasts that support several fronds composed of one or several genetic individuāls, Aquatic Botany, science Direct, Volume 80, Issue 3, November 2004, Pages 221—226
  13. 13,0 13,1 13,2 Baltijas vides forums, 2009. Ieraugi Baltijas jūru, 76.lpp.
  14. priede.bf.lu.lv/grozs/BotanikasEkologijas/.../brunallges2.ppt
  15. Berger, R., Malm, T. & Kautsky, L., 2001. Two reproductive strategies in Baltic Fucus vesiculosus (Phaeophyceae). European Journal of Phycology, 36, Pages 265-273
  16. ://www.marlin.ac.uk/biotic/browse.php?sp=4203
  17. Deķere.Z,2007. Pūšļu fuka (Fucus vesiculosus L.)fertilitātes īpatnības Rīgas līcī, Ģeogrāfijas, Ģeoloģijas, Vides zinātnes referātu tēzes, LU 65 zinātniskā konference,LU Akadēmiskais apgāds,269.lpp
  18. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
  19. Schories.D, Pehlue.C, Selig.V,2009. Depth distributions of Fucus vesiculosus L. and Zostera marinaL. as classification parameters for implementing the European Water Framework Directive on the German Baltic coast, Ecological Indicators, Science Direct, Volume 9, Issue 4, Pages 670—680
  20. Morrissey, J., Kraan, S. & Guiry, M.D, (2001). A guide to commercially important seaweeds on the Irish coast. Bord Iascaigh Mhara: Dun Laoghaire
  21. Carlson.L, Holm.E, 1992. Radioactivity in Fucusvesiculosus L. from the Baltic Sea following the Chernobyl accident, Journal of Environmental Radioactivity, Science Direct, Volume 15, Issue 3, 1992, Pages 231—248
  22. Merrifield.E.M, Ngu.T, Stillman, 2004. Arsenic binding to Fucusvesiculosus metallothionein, Biochemical and Biophysical Research Communications, Science Direct, Volume 324, Issue 1, 5 November 2004, Pages 127—132
  23. Boikova.E,Kuļikova.E,Seisuma.Z,Botva.U,Līcīte.V,Petrovics.N,2012.Brūnaļģes Fucus vesiculosus oksidatīvā stresa novērtējums Rīgas, Somu un Botnjas līču biocenozēs,LU 70.zinātniskā konference,Latvijas ūdens vides pētījumi un aizsardzība, 49.lpp
  24. Mata.Y.N, Torres.E, Blazquez.L.M, Ballester.A, Gonzalez.F, Munoz.A.J, 2009. Gold(III) biosorption and bioreduction with the brown alga Fucusvesiculosus, Journal of Hazardous Materials, Science Direct, Volume 166, Issues 2, Pages 612—618
  25. Queiroz.S.C.K, Medeiros.P.V, Queiroz.S.L, Abreu.D.R.L, Rocha.H.A.O, Ferreira.C.V, Juca.M.B, Aoyama.H, Leite.L.E,2008. Inhibition of reverse transcriptase activity of HIV by polysaccharides of brown algae, Biomedicine and Pharmacoterapy, Science Direct, Volume 62, Issue 5, Pages 303-307
  26. «Bladderwrack Health Benefits — Fucus Vesiculosus, Kelp». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. janvārī. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
  27. «MarLIN - The Marine Life Information Network». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
  28. 28,0 28,1 Wikstrom.A.S, Kautsky.L, 2007. Structure and diversity of invertebrate communities in the presence and absence of canopy-forming Fucusvesiculosus in the Baltic Sea, Estuarine, Coastal and Shelf Science, Science Direct, Volume 72, Issues 1—2, March 2007, Pages 168—176
  29. Eriksson.K.B, Johansson.G,2003. Sedimentation reduces recruitment success of Fucus vesiculosus (Phaeophyceae) in the Baltic Sea, Eur. J. Phycol, Pages 217—222
  30. Kangas.B, Autio.H, Haeillors.G,Luther.H, Niemi.A, Salmaa.H,1982. A general Model the decline of Fucus vesiculosus at Tvaerminne, South Coast of Finland in 1977-1981, Acta Botanica Fennica,Vol.118, Pages 1-27.
  31. Dabas aizsardzības pārvalde,2011. Iepzīsim jūras piekrasti,noteicējs, 119.lpp