Padomju-Gruzijas karš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sarkanās armijas iebrukums Gruzijā 16.02.—19.03.1921. — notikumu hronoloģija
datums notikumi
6. februāris Jekaterinodarā tika izdota Sarkanās armijas Kaukāza frontes komandiera V. Gitisa (Гиттис Владимир Михайлович) pavēle M. Veļikanovam (Великанов Михаил Дмитриевич) par armijas grupas veidošanu Gruzijas pierobežā (20. un 9. strēlnieku divizijas, 12. kavalērijas divizija 54. kājnieku divizija, Armēņu īpašo uzdevumu vienība, 2 tanku vienības).
11. februāris Gori pilsētā sākās lielinieku sacelšanās.
12. februāris Dumpinieki ieņēmuši Gori, Dušetu
14. februāris Suhumi ievēlēta VK(b)P komiteja ar N.Žvanijas vadībā.
15. februāris Maskavā Ļeņins izdeva direktīvu РВС 11А Kaukāza frontes virspavēlniecībai sniegt visu veidu palīdzību sacelšanās dalībniekiem Gruzijā. Šulaveri ciemā izveidota Gruzijas revolucionārā komiteja (vadībā F. Maharadze), kas vērsās pie KPFSR ar lūgumu pēc militāras palīdzības.
16. februāris KPFSR Sarkanās armijas Kaukāza frontes 11. armija frontes komandiera Vladimira Gitisa vadībā šķērsoja Armēnijas—Gruzijas robežu, ieņēma Sarkano tiltu pār Hrami upi un Šulaveri ciemu, izvēršot uzbrukumu Tiflisas virzienā (t.s. Tiflisas operācija 16—25.02.1921.).
17. februāris Sočos ar VK(b)P Kaukāza biroja (Кавбюро ЦК РКП(б)) rīkojumu izveidota Abhāzijas revolucionārā komiteja. V.Gitisa pavēle 9. Kubaņas armija armijas komandierim Černiševam (Чернышев Василий Ефимович) šķērsot Gruzijas—KPFSR robežu un iebrukt Gruzijas teritorijā caur Abhāziju. 11. armijas daļas Gekera (Геккер Анатолий Ильич) vadībā jau bija sagrāvušas Gruzijas armijas priekšposteņus un ieņēmušas Jekaterinfeldu, Marneuli, Kešalo, Kodi, Jelizavetāli, un dzelzceļa stacijas Salogli un Bejukasiku.
18. februāris Šulevari ciemā Gruzijas revolucionārā komiteja proklamēja Gruzijas Padomju Sociālistiskās Republikas dibināšanu. Suhumi izveidota Abhāzijas pagaidu revolucionārā padome (N.Žvanija, M.Cagurija, I.Sverdlovs). Kaujās ar Gruzijas armijas vienībām pie Citelickaro ciema krita 11. armijas Erevānas grupas komandieris Kuriško (П. В. Курышко). Armijas grupa Veļikanova un Gekera vadībā sagrāba Gruzijas armijas pozīcijas Kodžoras un Jaguldžinas augstienēs, taču pret vakaru gruzīni izsita sarkanarmiešus no šīm pozīcijām.
19. februāris Gruzijas armijas prettriecieni pie Kodžaras un Saganlungas dzelzceļa stacijas (10 km uz dienvidiem no Tiflisas) uz brīdi aptur Sarkanās armijas virzīšanos uz priekšu.
20. februāris Gekera komandētās SA daļas ieņēma Manglisu (30 km uz rietumiem no Tiflisas), dienvidos no galvaspilsētas SA smagās kaujās atsita ar aviāciju un bruņuvilcienu pastiprinātu gruzīnu pretuzbrukumu.
23. februāris 9. Kubaņas armija un abhāzu zemessargi ieņēma Gagru. 11. armijas daļas pēc 3 dienu cīņām pārvarēja Gruzijas armijas pretošanos un atsāka virzīšanos Tiflisas virzienā. Gruzijas—Turcijas robežu šķērsoja Turcijas armija, kuru komandēja Kazims Karabekirs pašā (Turcijas spēku virspavēlnieks Rietumarmēnijā), un iesniedza Gruzijas valdībai ultimātu, ka anektē pierobežas rajonus.
24. februāris 11. armijas daļas iesāka kaujas par Tiflisu. Gruzijas valdība N.Žordanijas vadībā evakuējās uz Kutaisi.
25. februāris 11. armijas daļas ieņēma Tiflisu. Galvaspilsētā ieradās revolucionārā komiteja (ревком), kas šajā pašā dienā tika pārdēvēta par Gruzijas PSR Tautas Komisāru Padomi. Černiševa komandētās 9. Kubaņas armijas daļas Abhāzijā ieņēma Lihni ciemu.
26. februāris 9. Kubaņas armijas daļas ieņēma Gudauti.
28. februāris 11. armijas daļas ieņēma Oni. Gruzijas armija, ar Francijas karakuģu artilērijas atbalstu, straujā triecienā atbrīvoja Gagru.
1. marts 9. Kubaņas armijas daļas atkal ieņēma Gagru.
3. marts 9. Kubaņas armijas daļas un abhāzu zemessardze sagrāva Gruzijas armijas daļas pie Novoafonas.
4. marts 9. Kubaņas armijas 31. strēlnieku divizija ieņēma Suhumi. Tika proklamēta Abhāzijas PSR.
5. marts 11. armijas daļas kopā ar osetīnu zemessardzi ieņēma Chinvali un, šķērsojot Suramas kalnu pāreju, devās uz Surami un Bakuriani.
7. marts 11. armijas daļas ieņēma Boržomi. 9. Kubaņas armijas daļas ieņēma Očemčiri. Gruzijas valdība piedāvāja Turcijas armijai ieņemt Batumi, civilajai pārvaldei paliekot Gruzijas ziņā. Turcijas armija ienāca pilsētā un ieņēma aizsardzības pozīcijas ap to, kas izsauca kvēlus Maskavas protestus un abu valstu apmainīšanos ar naidīgām notām.
8. marts 11. armijas daļas ienāca Ahalcihā. Turcijas karaspēks atkāpās uz Argadanu.
9. marts 11. armijas Batumi grupa ieņēma Laši ciemu, 9. armijas daļas — Zugdidi.
10. marts 11. armijas daļas ieņēma Kutaisi.
11. marts Dekrēts par Gruzijas PSR Sarkanās armijas izveidošanu. Turcijas armijas daļas Karabekira pašā vadībā ieņēma Batumi.
14. marts Sarkanā armija ieņēma Poti.
16. marts Turcijas armija paziņo par visas Adžārijas aneksiju.
18. marts Batumi sākās sacelšanās pret Turcijas okupācijas spēkiem. Gruzijas armijas daļas ģenerāļa Georgija Mazniašvili vadībā ievilka turkus ielu barikāžu kaujās. Gruzijas valdība ar Itālijas kuģi, Francijas karakuģu ekskortēta, izbrauca no valsts. Nodibināta Batumi apgabala pagaidu revolucionārā komiteja (vad. S.Kavtaradze).
19. marts Gruzijas teritoriju atstāja pēdējās Turcijas armijas daļas. Batumi Mazniašvili komandētie Gruzijas spēki nolika ieročus un nodeva varu revolucionārajai komitejai. Pilsētā bez kaujas ienāca D. Žlobas (Д. Жлобa) komandētā 18. Sarkanās armijas kavalērijas divizija. Gruzijas Demokrātiskā Republika vairs nepastāvēja — karš bija beidzies.
Sarkanā armija Tiflisā (Tbilisi)


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]