Palīdzība:Stila rokasgrāmata

Vikipēdijas palīdzība
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vikipedijas Palidziba logo.png
Svarīgākā pamatinformācija

Īsa lietošanas pamācība
Stila rokasgrāmata
Nozīmīguma kritēriji
Kas Vikipēdija nav
Špikeris
Pamācība

Saturs

Darba uzsākšana
Vikipēdijas pārlūkošana
Rediģēšana, noformēšana
Iekšējās saites un tabulas
Atsauces un ārējās saites
Attēli un citi faili
Veidnes un infokastes
Sekošana izmaiņām
Vikipēdijas vadlīnijas
Saziņa
Ārējie resursi
Konta iestatījumi, uzturēšana
Tehniskā informācija

Skatīt arī

Uzdot jautājumu
Biežāk uzdotie jautājumi
Sazināties ar Vikipēdiju

Lietotāju uzvedības noteikumi

Tevi šeit visticamāk ir novedusi saite no kādas uzturēšanas veidnes, kurā teikts, ka raksts jāuzlabo, tāpēc šī lapa īsi aplūko aktuālākos ar stilu un/vai formatēšanu saistītos jautājumus latviešu Vikipēdijas kontekstā, lai palīdzētu tev tikt vaļā no veidnes.

Šajā lapā ir apskatīti stila un formatēšanas jautājumi "Vikipēdijas kontekstā". Piemēram, tas, ka ap "domuzīmi ir atstarpes", bet "pirms komata nav atstarpju", utml., šeit nav aplūkots.

Angļu valodas Vikipēdijā ir izstrādāts ārkārtīgi daudz konvenciju un rīkotas neskaitāmas diskusijas un balsojumi par to, kāds stils būtu pieņemamāks un kāds nē, turpretī šajā lapā ir apkopots svarīgākais un apskatītas latviešu Vikipēdijā biežāk sastopamās "problēmas".

Problēmas izklāstītas secībā, sākot ar visnopietnākajiem jautājumiem.

Nav satura[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstus bez satura (tādus var atrast šajā lapā) ir nepieciešams atzīmēt ar dzēšanas veidni. Tas neattiecas uz stilu vai formatēšanu, tāpēc uzlabošanas veidne, iespējams, tur neiederas.

Integrācija ar citiem rakstiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Botonera-angus.png
Rīkjosla palīdz
teksta formatēšanā

To, ka kādā rakstā nav saišu uz citiem rakstiem, varētu uzskatīt par vissmagāko problēmu no filozofiskā viedokļa — internetam kā informācijas medijam taču ir jābūt hipersasaistītam (hyperlinked), un saišu neesamība kādā rakstā var būt ļoti traucējoša navigācijai.

Pieminēšanas vērts ir arī tas, ka (pēc nepārbaudītas informācijas), Vikipēdijas programmatūra ignorē rakstus bez saitēm dažādās statistikās utml.[nepieciešama atsauce]

Protams, ka izveidot saites uz citiem rakstiem ir vienkāršākais, ko iespējams izdarīt — ieliekot attiecīgo vārdu dubultās kvadrātiekavās šādi [[Rīga]] vai arī, ja pieminētais vārds neatbilst raksta nosaukumam, šādi [[Rīga|Rīdziniecisks]] un, ja pieminētajā vārdā ir attiecīgā raksta nosaukuma burtu secība plus vēl kāds burts, šādi [[Rīga]]s vai [[Rīga]]i.

Starpviki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Button link.png
Iekšējās saites
izveides poga

Svarīgi rakstam norādīt vismaz vienu starpviki (interwiki) saiti, kas norādītu uz tās pašas tēmas rakstu kādas citas valodas Vikipēdijā (protams, ja tāds ir, jo dažas lietas neizbēgami ir aktuālas tikai vienā noteiktā valstī), to pievieno pēc pamatteksta, aiz kategoriju sadaļas, piemēram, [[en:Rīga]] vai [[en:Riga]] vai arī [[et:Riia]] saitei uz igauņu Vikipēdijas rakstu par Rīgu. Balstoties uz jau esošām starpviki saitēm, roboti pievieno saites uz atlikušo valodu projektu rakstiem. Šādi veidotas saites automātiski parādās lapas kreisajā pusē, taču, ja valodas kodam tiek pielikts priekšā vēl viens kols links parādās tekstā, nevis lapas kreisās puses navigācijas kastē, piemēram, šādi: et:Riia (tas gan nav ieteicams).

Kategorizācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā saišu neesamība var "izslēgt" kādu rakstu no Vikipēdijas navigācijas un statistiskā ziņā, tāpat arī kategoriju nenorādīšana izslēdz rakstu no Vikipēdijas kategoriju sistēmas. Labāk ir norādīt ļoti nespecifisku kategoriju, nekā nenorādīt nekādu.

Ienākošas norādes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējams, tikpat svarīgi kā tas, lai no raksta būtu izejošās saites, ir tas, lai tajā būtu arī ienākošās saites. Ja raksts ir veidots, sekojot sarkanai saitei, vai arī, ja tā ir kāda ļoti vispārīga tēma, tad tas nav aktuāli, taču rakstiem ar specifiskiem nosaukumiem ir vērts pārbaudīt, vai tie nav "bāreņi". To var pavisam vienkārši izdarīt, klikšķinot uz "Norādes uz šo rakstu" navigācijas kastē kreisajā pusē, un ienākošu saišu neesamības gadījumā meklēt, kuri Vikipēdijas raksti varētu būt saistīti ar attiecīgo "vientuļo rakstu", un rediģēt tos, lai iekļautu saites uz "bāreni". Ja to nav iespējams izdarīt kontekstā, tad var pievienojot saiti "Skatīt arī" sadaļai.

Vikizācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Headline icon.png
Virsraksta
izveides poga

Vikizācija (wikify) ir kolektīvs termins, ar ko saprot struktūras piešķiršanu rakstam. Ir pamatoti teikt, ka nav iespējams lietot virsrakstus par daudz, tikai par maz. Gari teksta bloki bez iedalījuma ir ļoti nepārskatāmi, un katrai rindkopai, kuras saturam ir kaut kas vienojošs, vajadzētu uzlikt virsrakstu.

Neitralitāte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Trešās puses" toņa ievērošana ir izšķiroša, īpaši svarīgi tas ir rakstos ar reklamējošu nokrāsu. Lai gan WikiMedia Foundation projektu pārklājumu var traktēt dažādi, lielākoties gandrīz par jebko var izveidot rakstu kādā WikiMedia Foundation projektā, taču nevienam nepatīk entuziasma pilnas ieinteresēto personu liecības, taču to var labot, liekot rakstam "aplūkot tēmu no malas".

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Button reflink.png
Atsauču
izveides poga

Šis, būtībā, ir svarīgākais nosacījums, ņemot vērā Vikipēdijas atvērtību rediģēšanai jebkuram cilvēkam: apgalvojumiem ir jābūt ar atsaucēm no autoritatīviem avotiem.

Neglīts veids, kā to darīt, ir ievietot ārējās saites kaut kur tekstā. Vikipēdijai ir izveidota automātiska sistēma, kas ģenerē atsaucēm numerāciju un sarakstu. Noformēt šādas atsauces ir pavisam vienkārši — raksta tekstā ievietojot <ref>http://ārējā saite</ref> vai arī <ref>kāda grāmata, autors, 1. lpp., ISBN 1234567890</ref>, un tad izveidojot atsevišķu sadaļu, piemēram, "Atsauces" un rakstot tur <references />. Atsaucēm latviešu Vikipēdijā ir izveidota veidne, kurā var norādīt kolonu skaitu sadaļā, piemēram, <references /> vietā var rakstīt {{atsauces}}

Piemēram, šāds teksts:

Kaut kāds apgalvojums numur viens.<ref>http://example.com</ref>
Vēl viens apgalvojums.<ref>Kaut kāda grāmata, Autors, 100. lpp., ISBN 1234567890123</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

dod

Kaut kāds apgalvojums numur viens.[1] Vēl viens apgalvojums.[2]

Atsauces


  1. http://example.com
  2. Kaut kāda grāmata, Autors, 100. lpp., ISBN 1234567890

Savienošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas atsauces uz vienu un to pašu avotu var savienot, piešķirot tām vārdu, kur pirmajai ir norādīts saturs un kāds brīvi izvēlēts vārds, un nākamās atsauces ar to pašu vārdu ir tukšas.

Piemēram:

Kaut kāds apgalvojums numur viens.<ref name="piemērs">http://example.com</ref>
Vēl viens apgalvojums.<ref name="piemērs" />
Trešais apgalvojums.<ref name="piemērs" />

== Atsauces ==
{{atsauces}}

dod

Kaut kāds apgalvojums numur viens.[1] Vēl viens apgalvojums.[1] Trešais apgalvojums.[1]

Atsauces


  1. 1,0 1,1 1,2 http://example.com

Tikai šis piemērs īsti nestrādā, jo augstāk demonstrētās atsauces tiek pievienotas klāt arī šim atsauču sarakstam.

Interpunkcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc angļu valodas Vikipēdijas parauga, pieņemts atsauces likt pēc pieturzīmēm (punkta, komata).

Valoda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angļu Vikipēdijas rediģētājiem ir brīva izvēle sekot tām preses izdevēju rokasgrāmatām, kurām viņi dod priekšroku, piemēram, Chicago Manual of Style un The Associated Press Stylebook tiek pieņemtas par de facto atsauces avotiem neskaidrību gadījumā, jo angļu valodai nav nevienas centrālas de iure regulējošas institūcijas.

Latviešu valodai, turpretī, ir centrāla de iure regulējoša institūcija (Valsts valodas centrs), kam potenciāli vajadzētu viest skaidrību neviennozīmīgās situācijās.

Laikam ejot, cīņām tiekot izcīnītām (potenciāli), šeit varētu uzskaitīt priekš lv.wikipedia aktuālas konvencijas.

  • Īpašvārdu atveidošana - raksts satur literatūras sarakstu, kas apskata īpašvārdu atveidošanu lielākajās pasaules valodās, šī literatūra ir de facto oficiālais references avots attiecīgo valodu īpašvārdu latviskošanā latviešu Vikipēdijā, (kamēr to kāds neapšaubīs, protams).

Nosaukumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikipēdijas rakstu nosaukumi parasti tiek veidoti vienskaitļa nominatīvā. Daudzskaitļa nominatīvā nosaukumu raksta, ja tas parasti ir daudzskaitlinieks (piemēram, slēpes, tauki, durvis). Nosaukumos, tāpat kā visur citur, ar lielo burtu vienmēr raksta īpašvārdus - vārdus, kas apzīmē unikālas parādības, cilvēku vārdus un uzvārdus, ģeogrāfiskus nosaukumus utml. Vārdkopās, kas veido nosaukumu, ar lielu burtu parasti raksta pirmo vārdu, kā arī vārdus valsts, pasaules, republikas, tautas, starptautiskais, centrālais, nacionālais, olimpiskais, ja tie seko aiz īpašvārda. Tomēr nosaukumos un cilvēku vārdos ar lielu burtu nekad neraksta palīgvārdus vai vārdus, kas pēc oriģinālās izcelsmes ir palīgvārdi. Tāpat ar lielu burtu parasti neraksta nomenklatūras vārdus - sugas vārdus, kas apzīmē nosauktās parādībās piederību kādam lietu veidam (sala, kalns, aģentūra, padome, ciems utml.).
Īpaši nosaukumu rakstības noteikumi:

  • Astronomisku objektu nosaukumos ar lielo burtu raksta visus vārdus.
  • Bioloģijā rasktu par sugām nosaukumos lieto zinātniskos sugu nosaukumus vienskaitļa nominatīvā. Rakstiem par augstākām taksonomiskām vienībām (ģintīm, dzimtām, kārtām u.t.t.) nosaukumu raksta daudzskaitļa nominatīvā bez vienības nomenklatūras vārda, ja divu vienību nosaukumi sakrīt, augstākās vienības nosaukumam pievieno nomenklatūras vārdu (piemēram, Lāči, nevis "lāču ģints", bet Lāču dzimta).
  • Iestāžu, organizāciju un to struktūrdaļu nosaukumos ar lielu burtu raksta arī vārdu, kas seko aiz īpašvārda, ja vien tas nav nomenklatūras vārds. Ja iestāde vai organizācija ir pasaules, valsts vai reģiona līmenī unikāla, ar lieliem burtiem raksta visus vārdus tās nosaukumā.
  • Laikrakstu un žurnālu nosaukumos ar lielu burtu raksta visus vārdus.
  • Mācību iestāžu nosaukumos vārdu, kas seko aiz īpašvārda vienmēr raksta ar lielo burtu.
  • Pseidonīmi nav jāatveido latviešu valodā, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts tradicionāli vai pseidonīms pilnībā sakrīt ar personvārdu.
  • Ordeņu nosaukumos ar lielu burtu raksta visus vārdus, izņemot "ordenis".
  • Valstu un bijušo valstu nosaukumos ar lielu burtu raksta visus vārdus.