Pampu lapsa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pampu lapsa
Pseudalopex gymnocercus (Fischer, 1814)
Pampu lapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Zorro (Pseudalopex)
Suga Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus)
Izplatība
Pseudalopex gymnocercus range map.png

Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos bieži sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.

Pampas Buenosairesas tuvumā

Pampu lapsa apdzīvo pampas Dienvidamerikas centrālajā daļa: Argentīnā, Urugvajā, Paragvajā un Brazīlijā[1]. Tā dod priekšroku zālājam, atklātai ainavai, ar retiek kokiem un krūmiem.

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pampu lapsas ķermeņa garums ir 62 cm, astes garums 34 cm, svars ir 4 - 6 kg[2]. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Pampu lapsa ir vidēja auguma zorro, un ir ārēji līdzīga kolpeo lapsai, tikai nedaudz mazāka un pelēkā krāsā, ar melnu purnu. Galva, kakls un kājas ir brūngani. Tai ir īss, biezs kažoks. Ausis pampu lapsai ir palielas, trīstūrveida, sarkanbrūnā krāsā. Aste kupla, ar melnu astes galu[2]. Ziemeļdaļā zorro ir krāsaināki nekā dienviddaļā.

Graxaim-do-mato.jpg

Pampu lapsas visbiežāk dzīvo vientuļnieka dzīvi, sanākot kopā tikai pārošanās sezonā, tomēr reizēm veido ilgstošus monogāmus pārus. Mazuļus vecāki audzina kopā. Kamēr mātīte ir grūsna, tā slēpjas alā, kas parasti atrodas zem krūmiem vai lielāku koku saknēm. Grūsnības periods ilgst 55 - 60 dienas. Parasti piedzimst 3 - 5 kucēni. Pirmās nedēļas māte kucēnus nepamet vienus, paliekot ar tiem visu laiku kopā, tikmēr tēviņš baro mātīti. Kad mazuļi ir 3 mēnešus veci, tie dodas medībās kopā ar vecākiem. Pampu lapsa dzīvo apmēram 13 gadus[2].

Ja pampu lapsu nobiedē vai tai tuvojas kāds lielāks dzīvnieks, tā nokrīt zemē un, aizvērusi acis, izliekas mirusi[3]. Kad briesmas ir garām, lapsa ceļas augšā.

Pampu lapsa medīt dodas pēc saulrieta, lai gan reizēm tā medī arī dienā teritorijās, kurās ir maz cilvēku. Pampu lapsa ir visēdājs, un ēd augus, augļus, putnus, olas, grauzējus, trušus, ķirzakas, kukaiņus un maitu, reizēm tā uzbrūk aitu baram, nokožot jērus. Tādēļ cilvēki mēdz pampu lapsas medīt, lai aizsargātu mājlopus un iegūtu kažokādu.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pampu lapsai ir 5 pasugas[4]:

  • Lycalopex gymnocercus gymnocercus
  • Lycalopex gymnocercus antiquus
  • Lycalopex gymnocercus domeykoanus
  • Lycalopex gymnocercus gracilis
  • Lycalopex gymnocercus maullinicus

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]