Panku subkultūras vēsture

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā pankroka kā stila valdzinājums kļuva skaidri pamanāms. Televīzijas sarunu šovi sāka uzaicināt panku grupas, izmantojot jauniešu lielo interesi par šo mūziku. Šī plašsaziņas līdzekļu attieksme pret pankroka kultūru turpināja attīstīties, piedēvējot punk jauniem mūzikas, mākslas un dzīvesveida stiliem pat tad, ja tiem nebija ne mazākās saistības ar panku kultūru. Astoņdesmito gadu sākumā ar punk tika apzīmēta gandrīz vai katra jauna vai pagrīdes grupa. Kā panku grupas mūzikas un attieksmes ziņā īpaši tika izceltas jaunās grupas, kaut arī šo grupu mūzikā bija mazāk no pankroka un vairāk no new wave jeb “jaunā viļņa” (gados attīstījās vairāki apakšžanri, kas radīja savu interpretāciju par to, kas ir pankroks. Savienotajās Valstīs parādījās stils hardcore punk (smagais pankroks) . Šī, jaunā stila skanējums bija daudz profesionālāks par punk mūziku, bet tas nezaudēja punk mūzikai raksturīgo agresivitāti.

Septiņdesmito gadu sākumā vairs nebija tik garlaicīgi! Nedaudz agrāk — šīs dekādes sākumā — ne visai veiksmīgs britu uzņēmējs Malkolms Maklarens, atrodoties Ņujorkā, ievēroja jaunu kustību un saprata tās potenciālu. Viņš aptvēra, ko šāda jauniešu kustība varētu izdarīt viņa dzimtenē Anglijā. Jāpiebilst, ka viņu vairāk vadīja tīri finansiāla ieinteresētība. Un tā Maklarens kā menedžeris izveidoja vairākas panku grupas gan Savienotājās Valstīs, gan šaipus okeānam — Anglijā. Viņa pamatdoma bija šokēt sabiedrību un tādējādi iegūt popularitāti. Pirmais viņa veiksmīgais projekts, kas pārspēja visas cerības, bija Sex Pistols, kurus, visticamāk, zina visi, kas vismaz kādreiz kaut ko ir dzirdējuši par pankiem. Daudziem priekšstats par panku mūziku ar Sex Pistols arī aprobežojās. Un kā nu ne, ja šī grupa bija šīs dekādes visaprunātākie mūziķi. Kaut vai slavenais gājiens BBC televīzijas tiešajā ēterā, kad Pistoļu vokālists Džonijs Rotens pirmo reizi britu TV vēsturē pateica aizliegto vārdu f**k. Septiņdesmito gadu beigās Sex Pistols bija izveidojusies par main stream grupu. Kāds paradokss — cīnoties pret masu kultūru, panki paši kļūst par masu kultūru! Anglijā tas bija acīm redzami, jaunieši ļoti pievērsās šai kustībai, tādējādi krasi noliedzot pastāvošo iekārtu. Jāpiebilst, ka Anglijā panku subkultūras uzplaukumam bija vairāki sociāli iemesli. Lielākā daļa panku Anglijā nāca no vidusšķiras strādnieku ģimenēm, kuru stāvoklis šajā laikā bija slikts. Jaunieši gribēja radikāli mainīt iesīkstējušo britu sabiedrību. Tas bija jauniešu protests, sava veida dumpis. Iespējams, arī šī ir viena no visiem pankiem raksturīgajām idejām — dumpis pret pastāvošo netaisnīgumu, meliem (ko var atrast jebkurā laikā un jebkurā sabiedrībā). Strauji radās aizvien jaunas grupas, pat speciāli apģērbu veikali, kuros varēja iegādāties dažādus panku atribūtus. Tomēr ilgi tas neturpinājās — septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā līdz ar Sex Pistols izjukšanu notika lūzums panku subkultūrā. Panki sadalījās. Tie, kas nevēlējās būt daļa no masu kultūras, kas par galveno uzskatīja panku sākotnējās idejas, gribēja atdalīties. Ielas panki, angļu valodā street punks (tas, ka šo novirzienu tā dēvē, nenozīmē, kaviņi dzīvoja uz ielas), savu kustību un mūziku strikti atdalīja no plastiskajiem pankiem (plastic punks), kas vēlāk kļuva par tā sauktajiem MTV pankiem. MTV panku netrūkst arī 21. Gadsimtā, piemēram, tādas plaši pazīstamas grupas kā Green Day, Offspring, Blin 182, Sum 41. Iespējams, no masu, main stream kultūras pozīcijām skatoties, tās bija panku laika beigas. Bet nekā! Ielu panki, ko britu žurnālists Garijs Bušels nodēvēja par Oi (kā saīsinājums no grieķu valodas teiciena oi polloi, kas nozīmē vienkāršie ļaudis), turpināja savu eksistenci, šoreiz nesaistoties ar lielajām ierakstu kompānijām un paužot savas idejas un uzskatus vien domubiedriem. Nedaudz mainījās arī pati mūzika. Žurnālisti to nodēvēja par krogu rokmūziku. Neskatoties ne uz ko, panku subkultūra neizzuda, bet gan attīstījās tā, kā tai vajadzēja attīstīties jau pašiem pirmsākumiem. Tas turpinās vēl šodien, kustība nekādā ziņā negrasās mirt!