Pantāga
Pantāga, pantāgs[1] jeb pentogs[2] ir tradicionāls latviešu Ūsiņa dienas ēdiens. Tas simboliski ataino sauli, tādēļ to bieži gatavo arī Lieldienās.[3]
Pirmo nakti pēc ziemas laižot zirgus pieguļā, līdzi tika ņemtas gan vārītas, gan jēlas olas, ko izmantoja, lai virs ugunskura ceptu pantāgu. Pirms pantāga ēšanas, tas vispirms tika ziedots Ūsiņam. Ziedot varēja divējādi: lejot olu mieta vai cirvja kāta caurumā, pēc tam caurumam uzveļot virsū lielu akmeni; vai pirmo pantāga kumosu ieliekot nelielā bedrītē, kuru pēc tam aizbēra ciet ar zemi.[4] Kad Ūsiņam bija ziedots, tad pirmais iesāka ēst vecākais vīrs vai saimnieks, tad piebiedrojās pārējie vīri un puiši.[5]
Gatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pantāgu cepa uz atklātas uguns āra pavardā vai ugunskurā. Parasti lietoja apaļu čuguna pannu garā kātā. Virs uguns sakarsē pannu, tad pannā iesit olas un sakuļ dzeltenumu kopā ar baltumu un garšvielām. Pantāgam lietojamās garšvielas ir atkarīgas no cepēju iztēles un izdomas. Bet klāt pielikto garšvielu simboliskā nozīme ir tāda, ka klāt jāliek tas, kas pērnajā gadā ir pietrūcis un kas šogad būtu vajadzīgs.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Pentāgs» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2015. gada 15. maijā.[novecojusi saite]
- ↑ «Pentogs» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2015. gada 15. maijā.[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 «Vērgalē ceps Lieldienu pantāgu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. februārī. Skatīts: 2011. gada 18. februārī.
- ↑ «Latviešu folklora: Jurģi (Ūsiņi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 18. oktobrī.
- ↑ «Jurģi - Ūsiņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 18. februārī.