Papes ezers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Papes ezers
{{{paraksts}}}
Koordinātas 56°12′″N 21°3′″E / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator.
Platība 12,05 km2
Lielākais garums 8,3 km
Vidējais dziļums 0,5 m
Lielākais dziļums 1,1 m
Tilpums 0,00602 km3
Augstums vjl 0,1 m
Izteka Papes ezera kanāls
Baseina valstis Latvija
Salas ~12
Apdz. vietas krastos Pape
Brušvīti

Papes ezers - lagūnas tipa ezers Rucavas novada Rucavas pagastā.

Aizaugošs. 1834. gadā Papē izrakts kanāls, kas savieno ezeru ar jūru. Uz šī kanāla ezera līmeņa regulēšanai izbūvētas slūžas, kas vairākkārt pārbūvētas. Dūņaina gultne, zemi krasti, plašas niedru audzes. 6 sugu zivis. Krasta līnijas garums - 40,4 km.

Iekļauts Papes dabas parkā.


Ezera raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezers atrodas 6 km uz rietumiem no Rucavas, Papes zemienē, ar vidējo ūdens līmeni +0,1 m absolūtajās atzīmēs virs Baltijas jūras līmeņa. No Baltijas jūras to atdala 1-2 km plata kāpu josla ar augstumu 4-7m virs jūras līmeņa. Tas ir publiskais ezers .[1]

Ezera kopējā izdalītā platība ir 3728 ha, ezera spoguļlaukums ir 1205 ha. Ezera garums 8,3 km, ezera vidējais platums 2,8 km, krasta līnijas garums 40,4 km. Ezers ļoti sekls, ezera vidējais dziļums 0,5 m, lielākais dziļums ap 2m (citi dati -1,1 m). Dziļākās ezera vietas ir ezera austrumu daļā pret Kalnišķiem un Brušvitiem. Vēl ezera dziļums, lielāks par 1 m, ir pie Līgupes ietekas. Ezera dibens pārsvarā līdzens, ar līdz 5m biezu dūņu slāni.

Ilgstoši pūšot rietumu vējiem, ievērojama ietekme ezera ūdens apmaiņā ir no jūras ūdeņiem, kas Baltijas jūrā nav ļoti sāļš, bet, ieplūstot regulāri ezerā, tomēr veido īpatnējo lagūnas tipa ezeriem raksturīgo bioloģisko daudzveidību.

Caurtekošs ezers, lai gan pēc LīgupesPaurupes apvadkanāla izveidošanas no 1966. gada līdz 90. gadu vidum tika mākslīgi samazināta notece caur ezeru un līdz ar to ūdens apmaiņa ezerā. Kopējais ezera aizaugums ap 90%, virsūdens aizaugums ap 80%.[2] Aizaugumu sastāda galvenokārt niedres, meldri, grīšļi, lēpes, glīvenes. Ezera krasti pārsvarā zemi, smilšaini, rietumu un ziemeļrietumu krastā kūdraini, austrumu un dienvidrietumu malā smilšaini, bet ziemeļu galā akmeņaini. Apkārtne līdzena, uz dienvidiem un rietumiem arī tālāk zema, purvaina.

Ezera kopējais tilpums pie spoguļlaukuma 1205 ha ir 6,02 milj. m³, lietderīgais tilpums 0,1 milj. m³.

Papes ezers ir līčains lagūnas tipa ezers ar ļoti izrobotu krasta līniju, daudz pussalu, kas mainās, ezeram mainot ūdens līmeņus. Atkarībā no ezera ūdens līmeņiem pussalas pārveidojas par salām un otrādi (5-12 salas).

Ūdensaugu flora[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papes ezera ūdensaugu flora ir samērā nabadzīga. Izplatītākās ūdensaugu sugas ir ķemveida glīvene Potamogeton pectinatus, baltā un sniegbaltā ūdensroze Nymphaea alba, N. candida. Bagātīgas audzes te veido dižā aslape Cladium mariscus.

Papes ezerā, tāpat kā Liepājas ezerā, lielas audzes veido sūna - parastā dižsirpe Scorpidium scorpioides.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Grozījumi Civillikuma pielikumos 1998.g.14. maija likuma redakcijā.
  2. Institūta „Meliorprojekts” 1997. g. dati

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]